Savdabis, leģenda, vientuļnieks, romantiķis, vienkāršs askēts – šie un citi apzīmējumi izskanēja 15. jūlijā Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā un Opekalna kapsētā Jaunlaicenes pagastā, kur notika novadnieka, leģendārā soļotāja, pasaules rekordista Ādolfa Liepaskalna 110. dzimšanas dienas pasākumi.
Soļotājs dzimis 1910. gada 15. jūlijā Trapenes pagasta “Lipšos”/“Lāriņos”. Viņa pirmās sacensības soļošanā notika 1934. gadā. Pirms Otrā pasaules kara Liepaskalns bija Latvijas izlases dalībnieks, vairākkārt izcīnot Latvijas čempiona titulus un citas godalgotas vietas, kā arī sasniedzot augstus rezultātus sacensībās ārvalstīs. 1938. gadā Ā. Liepaskalns sasniedza savu pirmo pasaules rekordu 25 km un 30 km soļošanā, bet 1940. gadā pirmais pasaulē nosoļoja 25 km distanci ātrāk par divām stundām.
Pēc kara Liepaskalns turpināja sporta gaitas, un laikā no 1946. līdz 1952. gadam viņš laboja piecus pasaules un 21 PSRS rekordu dažādās distancēs. Soļotājs vairākas reizes uzvarējis PSRS čempionātā 50 km soļošanā, bet viņa lielākais triumfs bija starts 1951. gada sacensībās, kur 50 km distancē vienlaikus laboja sešus Latvijas, sešus PSRS un divus pasaules rekordus. 1950. gadā Ādolfam Liepaskalnam piešķirts PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara nosaukums. 1959. gadā, savās 25. sezonas aktīvajās sporta gaitās, soļotājs uzrādīja pēdējos divus Latvijas rekordus, savukārt 1965. gadā, piedaloties veterānu sacensībās, soļotājs laboja pasaules rekordu veterāniem.
Sportisku garu Liepaskalns saglabājis līdz sava mūža pēdējām dienām, par ko liecina pieraksti viņa treniņu burtnīcā. Vairākkārtējais pasaules rekordists savā pēdējā soļojumā mūžībā devās 1972. gada 28. septembrī. Alsviķu pagasta Karvā, netālu no Liepaskalnu mājām “Avotenes”, apvidū, kur dzīvoja un trenējās soļotājs, 1986. gadā atklāja tēlnieka Aināra Zelča veidoto piemiņas akmeni soļotājam.
Atceres pasākumi 15. jūlijā notika gan pie sportistam veltītā piemiņas akmens Karvā, gan Opekalna kapsētā, kur šogad atjaunotas sportista un viņa ģimenes kapavietas.
Svētku pasākumu Alsviķu pagasta Karvā tā apmeklētāji tika aicināti sākt ar simbolisku Ādolfa Liepaskalna 110. dzimšanas dienas soļojumu pa liepu aleju līdz piemiņas akmenim. Turpat liepas zarā pulkstenis, līdzīgi kā savulaik darījis Liepaskalns, treniņu laikā iekarot laikrādi kokā. Ikviens pasākuma dalībnieks varēja paturēt rokās un aptaustīt arī leģendāro Liepaskalna koferīti, kas šobrīd ir muzeja eksponāts. Lai sasniegtu labākus rezultātus sacensībās, soļotājs mēdzis treniņos izmantot koferīti, kas bijis pildīts ar ķieģeļiem, vai dažkārt pat divus.
Pasākumā uzrunas teica un atmiņu stāstos par leģendāro sportistu dalījās Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis, Alsviķu pagasta pārvaldes vadītāja Ingrīda Sniedze, skolotāja Maija Miķele no Trapenes, sporta veterāns Harijs Buliņš, kurš glabā vairākas nozīmīgas Liepaskalna dzīvi apliecinošas liecības, grāmatas “Ādolfa Liepaskalna mūža soļi” autors, vēsturnieks Jānis Polis, sportista brālēna dēls Guntis Liepaskalns.
Bijušais sportists, sporta veterāns Harijs Buliņš savās sporta gaitās vienu reizi bijis kopā ar Liepaskalnu un, iespējams, tieši šī liktenīgā sastapšanās reize bija par pamudinājumu tam, lai 10 gadus pēc soļotāja nāves dotos apskatīt Liepaskalna mājas “Avotenes”.
– Vērtīgo sportista trofeju tur vairs nebija, vien pa grīdu izmētātas vēstules, pieraksti, avīzes un daudziem ielāpiem klātās sportista tenisčības, ar ko viņš sportojis. Tagad žēl, ka tolaik čības atstāju. Tur atradu daudz viņam sūtītas un viņa paša rakstītas, bet nenosūtītas vēstules, arī dažādas personīgās piezīmes, ieskaitot 1971. un 1972. gada soļošanas dienasgrāmatu, kur Liepaskalns līdz mūža pēdējām dienām pierakstījis savus treniņus. Izdevās daļu uz grīdām izmētāto materiālu glābt. Tur bija arī daudz dzejoļu, kas atklāja sportista nezināmu personības šķautni. Savus dzejoļus viņš rakstīja uz dažādām lapām, avīzēm, strēmelītēm, ar nebeidzamiem svītrojumiem un korekcijām. Liepaskalns padomju laikā savus dzejoļus sūtījis arī uz žurnāliem, no kurienes visi atsūtīti atpakaļ ar atvainošanās vēstulēm, ka dzejoļu mākslinieciskā vērtība nav pietiekoši augsta, lai tos publicētu. Liepaskalnam bija vairākas aizraušanās, viņam patika sievietes, lai gan savu īsto mīlestību mūža laikā tā arī neatrada, dejošana, dziedāšana. Dejošana bija viņa otra lielākā aizraušanās aiz sporta. Īpaši siltas attiecības viņam bijušas ar mammu, tas jaušams pēc vēstulēm, taču treniņu un sacensību grafika dēļ savos sportista ziedu laikos viņš varēja būt rets viesis un palīgs, – Ā. Liepaskalnu raksturo H. Buliņš.
Savukārt soļotāja brālēna dēls Guntis Liepaskalns, kas bija atbraucis uz pasākumu kopā ar savu dēlu, pateicās visiem cilvēkiem, kuri sapulcējušies un darījuši tik daudz, lai atmiņas par šo leģendāro cilvēku nezustu.
– Man mūžā ir bijušas vairākas epizodes, kad, nosaucot savu uzvārdu, cilvēki man jautā – “Vai jūs zinājāt Ādolfu?”. Un tad es ar lepnumu varu atbildēt – jā, es ar viņu esmu ticies un runājis savā bērnībā. Atceros viņu kā ārkārtīgi mērķtiecīgu cilvēku ar dzelžainu gribu. Interesanti, ka Ādolfs abonēja “Sporta avīzi” un “Literatūru un mākslu”, un viņš uzskatīja, ka tie, kas neatzīst sportu un mākslu, nav cilvēki, – atmiņās par savu radinieku dalās G. Liepaskalns.
1972. gadā pēc nāves Ādolfs Liepaskalns guldīts Opekalna kapos, blakus savai bērnībā mirušajai māsiņai Adelīnei. Svētku pasākumā pie atjaunotajām Liepaskalna un viņa ģimenes locekļu kapa vietām klātesošos uzrunāja Apes novada domes priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju. Par soļotāja un viņa ģimenes kapavietu atjaunošanu Opekalna kapsētā stāstīja Alūksnes un Apes novada fonda brīvprātīgā Vizma Supe, kurai pieder iniciatīva tās atjaunot, un Alūksnes un Apes novada fonda valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece. Fonda aicināti, kapavietu atjaunošanu ar ziedojumiem atbalstīja Aritas un Roberta Zvejnieku vadītās erudīcijas spēles “Prāta laboratorija” dalībnieki (saziedoja 402,00 EUR), SIA “Ēdenes dārzs” (kapavietu labiekārtošanai ziedoja soliņu, plāksni ar gravējumu sportista vecākiem un krustu ar gravējumu māsiņai Adelīnei 220 EUR vērtībā), z/s “Sprogas”. Pašus atjaunošanas darbus paveica Ilva Sāre un Vizma Supe, paldies par godprātīgi paveiktu darbu arī Marekam Grandavam. Svētbrīdi pie atjaunotās kapavietas noturēja Gulbenes iecirkņa prāvests, Opekalna draudzes mācītājs Vilnis Sliņķis.
Pasākumus Karvā un Opekalnā ar priekšnesumiem kuplināja jaunais saksofonists Sandis Krūmiņš, Kolberģa tautas nama trio un Apes tautas nama jauktais koris “Ape”. Cieņu leģendārajam novadniekam gan pie piemiņas akmens, gan ģimenes kapavietas apliecināja pasākumu dalībnieku noliktie ziedi un aizdegtās svecītes. Izcilā sportista dzimšanas dienas svinības noslēdzās ar svētku kliņģeri Opekalna baznīcas pagalmā.
Pasākumu rīkotāji pateicas ikvienam, kas iesaistījās un palīdzēja Ādolfa Liepaskalna piemiņas vietu sakārtošanā un atjaunošanā, un visiem, kas apmeklēja leģendārā soļotāja 110. dzimšanas dienas pasākumus!
Alūksnes un Apes novada fonda valdes priekšsēdētāja Dz. Zvejniece atzina, ka pēc leģendārā soļotāja kapavietas atjaunošanas fonds arī turpmākajos gados, iespējams, kā vienu no iniciatīvām varētu turpināt šādu izcilu personību kapavietu atjaunošanu.
Sportista atceres pasākumus organizēja Alūksnes novada pašvaldība, Apes novada pašvaldība, Alsviķu pagasta pārvalde, Alūksnes un Apes novada fonds un Opekalna evaņģēliski luteriskā draudze.
Sagatavoja: Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste