Ārkārtējā situācija Latvijā pagarināta līdz 11. janvārim, ieviesti stingrāki drošības pasākumi un ierobežojumi

Informācija precizēta 02.12.2020. 19:00

Ministru kabineta rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu šeit: https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/rikojums-par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu 

Mērķtiecīgākai Covid-19 ierobežošanai un cīņai pret vīrusa radīto apdraudējumu Latvijas iedzīvotāju veselībai un dzīvībai, tiek ieviesti stingrāki un precīzāki drošības pasākumi līdz 11. janvārim. To mērķis ir visai sabiedrībai kopīgi radīt apstākļus, kuros vīruss nevar izplatīties. Tas nozīmē, ka 2020. gada nogalē jāsasparojas svētku laiku veltīt kopīgai, bet savrupai cīņai pret vīrusu. Papildu drošības pasākumiem būs pieejams atbalsts gan uzņēmējiem, gan strādājošajiem. Vienlaikus valdība konsekventi strādā pie vakcīnas pieejamības.

Otrdien, 1. decembrī, pieņemot lēmumu par Ārkārtējās situācijas pagarinājumu, Ministru kabinets lēma arī par drošības pasākumu vienkāršošanu, atvieglojot Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu.

Sabiedriskajā transportā un ārpus mājām telpās, kur ir vairāk par vienu cilvēku, visiem jānēsā sejas maska. Sejas maskas var nenēsāt bērni līdz septiņu gadu vecumam un cilvēki, kuri acīmredzamu funkcionālu traucējumu dēļ tās nevar lietot.

Pulcēšanās

No 3. decembra visā Latvijā ikvienam ikdienas gaitās jāievēro 2+2 princips – divi metri, divi cilvēki. Tātad jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem.

Līdz 11. janvārim ir pārtraukta gadatirgu, tai skaitā Ziemassvētku tirdziņu darbība. Bibliotēkas drīkst klātienē izsniegt grāmatas līdzņemšanai un, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, apmeklētājiem joprojām ir pieejami muzeji. 

Muzeji un bibliotēkas darbu varēs turpināt kā līdz šim, strikti ievērojot visus epidemioloģiskās prasības. Citas kultūrvietas, piemēram, kinoteātri, – līdz nākamā gada 11. janvārim apmeklētājiem būs slēgtas. (Kultūras ministrijas mājas lapā publicētā redakcijā)

Nedrīkst notikt privāti pasākumi, izņemot vienas mājsaimniecības ietvaros. Drīkst apciemot cilvēkus, kuri dzīvo vieni un ir nepieciešama aprūpe, ievērojot 2+2 principu.

Bērēs un kristībās neatliekamos gadījumos drīkst pulcēties ārpus telpām ne vairāk kā 10 cilvēki (neskaitot ar to norisi tieši saistītos cilvēkus, piemēram, garīdznieku), ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, lietojot mutes un deguna aizsegus.

Tikmēr reliģiskās darbības vietās vienlaikus drīkst atrasties ne vairāk kā 20% no maksimāli pieļaujamā cilvēku skaita.

Joprojām drīkst notikt organizētās sapulces, piketus un gājienus, bet uz tiem var pulcēties ne vairāk kā 25 cilvēki, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības – divu metru fizisku distanci un ievērojot organizatora noteiktās prasības.

Izglītība

Stingrāki drošības pasākumi tiek ieviesti arī izglītības jomā. Klātienē mācību process drīkst notikt tikai bērnudārzos un 1.-4. klasēs. Skolās jānodrošina 3 kvadrātmetru platība vienam skolēnam. No 3. decembra bērnudārzos strādājošajiem visu laiku jānēsā maskas. No 4. janvāra skolās maskas jānēsā gan stundu laikā, gan ārpus mācību procesa gan skolēniem, gan skolotājiem.

Augstākās izglītības, profesionālās izglītības un pieaugušo profesionālās tālākizglītības un neformālās izglītības process drīkst notikt tikai attālināti. Savukārt praktiskās iemaņas, kuras nav iespējams apgūt attālināti, drīkst klātienē apgūt tikai individuāli – viens pasniedzējs ar vienu audzēkni.

Interešu izglītības praktiskās daļas var notikt klātienē tikai individuāli. Klātienē nav atļauti koru un pūšaminstrumentu kolektīvu mēģinājumi.

Sports

No 3. decembra klātienē telpās sporta treniņi drīkst notikt tikai Latvijas pieaugušo izlases, Olimpiskās vienības un Paraolimpiskās vienības sportistu un komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu pilngadīgu profesionālo sportistu (profesionāļi, kuriem nodarbošanās ar sportu ir pamatdarbs) treniņi.

Pārējie sporta treniņi telpās drīkst notikt tikai individuāli vai divatā ar treneri, savukārt grupu treniņi līdz 10 cilvēkiem drīkst notikt tikai ārpus telpām. Jāņem vērā, ka teltis vai citas pagaidu būves, ja tām ir sienas, arī tiek uztvertas kā iekštelpas, taču apjumti laukumi bez sienām tiek uzskatīti par ārtelpām.

Veikali un pakalpojumi

No 3. decembra veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās vienam apmeklētājam jānodrošina 15 kvadrātmetru platība. Informācijai par pieļaujamo cilvēku skaitu jābūt skaidri redzamai pie ieejas. Mazās telpās apmeklētāji drīkst iet pa vienam.

Saimniecisko pakalpojumu sniedzējiem, veikaliem un pasākumu organizatoriem jānodrošina, ka cilvēki, kuri nelieto sejas masku, vai to dara nepareizi (neaizsedzot gan muti, gan degunu), netiek ielaista telpās un nesniedz pakalpojumu tiem, kuri neievēro epidemioloģiskās drošības prasības.

Visi veikali un tirdzniecības centra neatkarīgi no kopējās tirdzniecības platības drīkst strādāt darbdienās kā ierasts. Taču sestdienās, svētdienās un svētku dienās drīkst strādāt tikai aptiekas, tai skaitā veterinārās aptiekas, savukārt veikalos, drīkst tirgot tikai pārtikas preces (izņemot alkoholu un cigaretes), higiēnas preces un degvielu.

Darbadienās strādā visi ar vienādiem kvadratūras ierobežojumiem. Sestdienās, svētdienās un svētku dienās tirdzniecības vietas nedrīkst strādāt, izņemot – aptiekas (arī veterinārās) un veikalus, kuros tirgo pārtiku (izņemot alkoholu un cigaretes), higiēnas preces, degvielu.

Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus drīkst darboties skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji – friziera un manikīra pakalpojumu sniedzēji.

Sabiedriskais transports

Lai pasargātu cilvēkus sabiedriskajā transportā, no 7. decembra tajā pasažieru skaits nedrīkst pārsniegt 50% no transportlīdzekļa ietilpības. Ja nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, tad transporta līdzeklī jābūt norādēm par sēdvietu izmantošanu, nodrošinot fizisko distancēšanos. Sabiedriskajā transportā sejas maskas jālieto gan transportlīdzekļa vadītājam, gan pasažieriem, tai skaitā bērniem no 7 gadu vecuma.

Papildu drošībai, lai gan Covid-19 izplatība lielākoties notiek valsts iekšienē un inficēšanās lielā daļā gadījumu nav izsekojama no 7. decembra sāksies stingrāka Latvijā ieceļojušo cilvēku kontrole, lai pārliecinātos par Covidpass.lv aizpildīšanu, tā atvieglojot infekcijas izplatības kontroli.

Reinis Grāvītis

Ministru kabineta preses sekretārs

Uz laiku slimnīcās ierobežos plānveida stacionāros pakalpojumus

 Prognozējot Covid-19 stacionēto pacientu skaita pieaugumu un uzsverot nepieciešamību vienlaikus nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem ar citām saslimšanām, valdība 1. decembrī, pieņēma lēmumu uz laiku visās slimnīcās ierobežot plānveida pakalpojumus stacionārā un dienas stacionārā. Tajā pašā laikā netiks ierobežoti ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi.

 Lai slimnīcu gatavība būtu lielāka arī straujam Covid-19 pacientu skaita pieaugumam, valdība 1. decembrī pieņēma lēmumu noteikt, ka slimnīcām no 3. decembra ir pienākums ierobežot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek sniegti stacionārā un dienas stacionārā.

 Būtiski uzsvērt, ka daudzi veselības aprūpes pakalpojumi netiks pārtraukti. Arī turpmāk tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tai skaitā izmeklējumi un konsultācijas, kas nepieciešamas. Tāpat iepriekšējā apjomā tiks sniegti ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā speciālistu konsultācijas. Netiks atceltas arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.

Arī pēc 3. decembra slimnīcām jānodrošina šādi pakalpojumi dienas stacionārā:

• pakalpojumi, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību – ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju;
• staru terapija;
• dienas stacionāra pakalpojumi hematoloģijā;
• metadona un buprenorfīna aizvietojošā terapija;
• pacientu veselības aprūpe, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana;
• invazīvā kardioloģija;
• invazīvā radioloģija. 

Stacionāros obligāti būs jānodrošina:

• akūtā un neatliekamā medicīniskā palīdzība;
• onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte;
• veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības; traumatoloģija;
• akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.

 Katra ārstniecības iestāde individuāli sazināsies ar pacientu, lai informētu, ja kāds pakalpojums tiks atlikts. Vienlaikus šie pacienti nezaudēs savu rindu, un, atjaunojot konkrēto pakalpojumu sniegšanu, tos saņems prioritāri.

Informācija no Veselības ministrijas mājas lapas