UNESCO Pasaules mantojumam objektam Alūksnes novadā 200 gadu

Strūves loka punktā Oppekaln būs Strūves mērījumu rekonstrukcija

Šogad aprit 200 gadi kopš mērījumu veikšanas Strūves ģeodēziskajā lokā, tādēļ šovasar vairākos Strūves loka punktos notiks svinīgas aktivitātes. Viens no šiem punktiem ir Oppekaln jeb Opekalns. 27. jūlijā pulksten 15.00 Jaunlaicenes muižas svētku laikā svētku ievada pasākumā pie Opekalna evaņģēliski luteriskās baznīcas būs skatāmi Strūves mērījumu rekonstrukcija, ko rādīs profesionāļi – Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras speciālisti.

 Strūves ģeodēziskais loks, saukts arī par Strūves loku, ir unikāla 19. gs. ģeodēzisko uzmērījumu sistēma zemes izmēru un formas noteikšanai. 2005. gadā Strūves loks iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā unikāla, sava laika garākā un precīzākā ģeodēzisko uzmērījumu sistēma, un izcila sava laika zinātnes vēstures un tehnikas attīstības liecība.

Tātad, Alūksnes novadā ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts un šovasar ikvienam ir iespēja daudz tuvāk izzināt nezināmo un iepazīt šo unikālo un nozīmīgo zinātnes un tehnikas sasniegumu.

Latvijas teritorijā Frīdrihs Georgs Vilhelms un Karls Frīdrihs Tenners uzmērīja kopā 16 ģeodēziskā loka punktus – 11 no tiem ierīkoja Strūve, bet piecus – Tenners.

Punkts Oppekaln (Opekalns) uzmērīts no 6. līdz 9. augustam 1824. gadā paša Strūves vadībā. No punkta Oppekaln (Opekalns) veikti novērojumi uz četriem citiem punktiem – diviem Latvijas teritorijā: Kortenhof (Kārtene) Gulbenes novadā un Palzmar (Palsmane) Smiltenes novadā un diviem Igaunijas teritorijā: Mariomaggi un Lenard.

Opekalnā Strūves ģeodēziskā loka punkts ir Opekalna luterāņu baznīcā. Šeit Strūvem par uzmērīšanas zīmi kalpoja baznīcas torņa regulārās piramīdas smaile, kas balstījās uz astoņām kolonnām. Kolonnas no apakšas bija aptvertas ar margām, kas tādejādi veidoja skatu laukumu (galeriju). Mērījumus nebija iespējams veikt no baznīcas torņa skatu laukuma, tāpēc instruments bija novietots blakus baznīcai un sasaistīts ar torņa centru. Instrumentam bija stingrs stāvpunkts, kas atradās uz Rietumiem no baznīcas, gandrīz uz galvenās ieejas atrašanās vietas plaknes pagarinājuma.

– Šī ir unikāla vieta, kur mūsdienās var saskatīt divus blakus esošos Strūves loka punktus – no punkta Oppekaln var redzēt punktu Kortenhof un otrādi. Opekalnā pēc Strūves veiktajām piezīmēm rekonstruēsim mērījumu gaitu – vietā, kur stāvēja Strūve, novietosim mūsdienu ģeodēziskās mērīšanas instrumentu, uz zemes atliksim virzienus uz blakus esošajiem punktiem Latvijā un Igaunijā. Ikvienam pasākuma dalībniekam pašam būs iespēja pārliecināties, kā strādā mūsdienu ģeodēzijas instrumenti un pārbaudīt, vai no Opekalna joprojām var saskatīt punktu Kārtenes kalnā Beļavā, – stāsta Ivars Liepiņš, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamenta direktors.

Strūves ģeodēziskais loks ir ar triangulācijas metodi uzmērīta ģeodēzisko punktu sistēma jeb trijstūru ķēde zemeslodes izmēru un formas noteikšanai. Loks ir uzmērīts laika periodā no 1816. līdz 1855. gadam un aptuveni pārklāj 26° meridiānu, no Hammerfestas Ziemeļnorvēģijā caur Tērbatu (Tartu) līdz Izmailas pilsētai netālu no Donavas grīvas pie Melnās jūras.

Uz zemes virsmas meridiāna loks tika nostiprināts ar ģeodēziskajiem punktiem, līdz mūsdienām saglabājusies tikai daļa no tiem. Strūves ģeodēziskais loks bija pirmais šāda veida meridiāns, kura uzmērīšanas laikā šķērsotas toreizējās Krievijas Impērijas un Zviedrijas Karalistes robežas.

Strūves ģeodēziskais loks sastāvēja no 258 galvenajiem triangulācijas trijstūriem. Tika ierīkotas 265 galvenās stacijas un 60 palīgpunkti. Attālums starp stacijām bija 30-40 km. Mērījumu precizitāte bija augsta – Strūves noteiktā precizitāte bija 1/232,390 (relatīvā kļūda 1 : 232 390) uz 2822 km, kas ir 4 mm kļūda uz kilometru.

Uzmērīšana sākās no Tartu (Tērbatas) observatorijas. Uzmērījumu idejas autors bija Strūve, kas tajā laikā strādāja tagadējā Tartu Universitātē, veicot dažādus ar astronomiju un ģeodēziju saistītus pētījumus. Savukārt militārais ģeodēzists igaunis Tenners – ģeodēzijas pamatlicējs Krievijā – veica uzmērījumus Krievijas impērijas Lietuvas un Kurzemes guberņās. Abi tikās 1828. gadā, lai noslēgtu vienošanos par divu neatkarīgi uzmērītu loku savienošanu un paplašināšanu Ziemeļu un Dienvidu virzienā. Strūve vadīja ģeodēzisko darbu norisi Ziemeļu virzienā, savukārt Tenners pats veica visus uzmērījumus līdz pat galējam Dienvidu punktam Staro-Nekrassowka.

Ģeodēziskā tīkla uzmērīšanai lietoja tā laika labākos leņķu mērāmos instrumentus. Strūve personīgi veica pētījumus par instrumentu un triangulācijas mērījumu kļūdām, uzlaboja bāzes mērīšanas aparāta konstrukciju un izmantoja jaunu atkārtotu paņēmienu metodi horizontālo leņķu mērīšanai, ko vēlāk ģeodēzisti plaši izmantoja praksē līdz 20. gadsimta pirmajai pusei. Ģeodēziskā loka mērījumos iegūtie rezultāti pārliecinoši pierādīja izveidotā ģeodēziskā tīkla augsto precizitāti. Strūves ģeodēziskā loka uzmērīšanai bija gan zinātniskais, gan praktiskais mērķis. Zinātniskais mērķis virzīja Strūvi, kurš vēlējās precizēt zemes saplakumu polu virzienā atbilstoši Ņūtona teorijai. Savukārt Tenneru virzīja praktiskais mērķis veikt mērījumus un iegūt datus, lai varētu veikt Krievijas Impērijas Eiropas daļas kartēšanu.

Publikācija sagatavota pēc Latvijas Ģeotelpiskās aģentūras informācijas un Pārvaldības plāna 2018.-2023. gadam Strūves ģeodēziskā loka punktiem.

Evita Aploka,

Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas

sabiedrisko attiecību speciāliste