Alūksnes skolēnu ideja – kā uzlabot dzīves kvalitāti un drošību pierobežā

Lai gan skolu durvis pamazām aizveras garajiem vasaras brīvlaikiem, gribas atskatīties uz labiem darbiem un idejām, kas radušās šajā mācību gadā. Daudzas no Latvijas skolām, kas piedalās Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programmā šajā mācību gadā ne tikai izzināja demokrātijas procesus, iedziļinājās Eiropas Parlamenta dzīves ritmā un lēmumu ietekmē uz mūsu katra ikdienu, bet arī paši izstrādāja savu politisko ideju. Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas komanda piedāvātā ideja – skatījums uz drošu Latvijas un Eiropas Savienības robežu, lai pierobežas iedzīvotājiem šī vieta kļūtu par pievilcīgu dzīvei.

Alūksniešu komanda uzsver, ka ir būtiski saprast, kā veidojas drošība, kādas iespējas paver dzīve pierobežā, un vienlaikus – kā uzlabot savas kopienas drošību, dzīvojot līdzās agresorvalstij. Jauniešuprāt, ir būtiski stiprināt drošības dažādus aspektus – izglītību, sadarbību starp dažādām institūcijām, veicināt katra indivīda gatavību krīzēm, vienlaikus rūpējoties par vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un dažāda veida atbalsta pieejamību.  Skolēni atzīst, ka projekta izstrādes laikā papildinātas gan zināšanas par Eiropas Savienību, gan uzklausītas jauniešu un vietējo iedzīvotāju domas. Radošais uzdevums devis iespēju mācīties, izprast politikas idejas izstrādi, pilnveidot prasmi sadarboties un uzklausīt dažādus viedokļus. “Latvijas pierobežas iedzīvotāji stiprina drošību ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā. Tāpēc ir svarīgi ieguldīt šo teritoriju attīstībā, lai jaunieši un citi iedzīvotāji vēlētos tur atgriezties un turpinātu veidot drošu vidi,” tā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolniece Marta Aire.

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija ir viena no Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolām un komandas politiskā ideja tika atzīta par vienu no labākajiem projektiem un tiks prezentēta 20. jūnijā Cēsīs, uz sarunu festivālā “Lampa” galvenās skatuves “Dots”. Anete Koemeģe, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolniece: “Mums bija svarīgi ne tikai mācīties par politiku, bet arī pašiem domāt un ierosināt, kā uzlabot dzīvi savā novadā. Mēs sapratām, cik nozīmīgi būt aktīviem un iesaistīties savas kopienas attīstībā, jo mums ir svarīgi dzīvot un pēc studijām atgriezties drošā, darbīgā novadā, kas ir Eiropas Savienības austrumu robežas tuvumā.”

Jauniešu piedāvātais skatījums situācijas risināšanai aptver pierobežas novadu stiprināšanu finansiāli, civilās aizsardzības pamatu un rīcību ārkārtas situācijās apguvi skolās un augstskolās, sadarbības pilnveidi starp skolām, augstskolām un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Tāpat jaunieši domā, ka būtiski skaidri parādīt, ka pierobeža nav pamesta vai aizmirsta – šeit ir valsts atbalsts. Būtu jāveicina jaunu cilvēku piesaiste ar pierobežas stipendijām, nodrošinot dzīvesvietu. Jauniešu idejas ir praktiskas un daudzskaitlīgas – skarot gan individuālo gatavību dzīvei pierobežā, gan vietējās kopienas un pat valsts mēroga izaicinājumu risināšanu.

 “Lepojamies ar EP Vēstnieku skolu plāksni pie ģimnāzijas ieejas durvīm, kas liecina par mūsu dalību šajā programmā. Vēl jo vairāk lepojamies ar saviem jauniešiem, kuri ir aktīvi, atsaucīgi un darboties griboši. Programmas ietvaros esam gan organizējuši atklātās stundas, gan izstrādājuši projektus. Ir liels gandarījums būt klātesošiem brīdī, kad jaunieši pirmo reizi ierauga Eiropas Parlamenta ēku un diskutē ar Eiropas Savienības dalībvalstu jauniešiem Euroscola ietvaros. Jaunieši jūtas patiesi piederīgi Eiropai,” atzīst skolotāja Inguna Vilemsone.

Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas darbojas visā Eiropas Savienībā. Latvijā sadarbībā ar pedagogiem, šo programmu īsteno Eiropas Parlamenta birojs. Programmas un aktivitāšu mērķis ir itin vienkāršs – rūpēties par ar demokrātiju saistītu jautājumu klātbūtni formālajā un neformālajā izglītībā. Patlaban programmā no Latvijas piedalās 95 skolas, aptverot visplašāko ģeogrāfisko spektru – no Liepājas līdz Daugavpilij un no Alūksnes līdz Bauskai: 35 000 skolēni un 200 pedagogi. Skolotājiem šī ir iespēja gūt metodisku atbalstu, savukārt skolēniem – pilnveidot savas zināšanas un attīstīt pilsoniskās līdzdalības prasmes.