Alsviķu bibliotēkai – 140 un senioru grupai “Par prieku sev un citiem” – 15

 Neliels ieskats Alsviķu bibliotēkas vēstures lappusēs. Jau 1884. gadā skolotājs Jēkabs Greste sāka virzīt ideju par pagasta bibliotēkas veidošanu. Pēc statūtu reģistrēšanas tā tika atvērta 1886. gada 27. aprīlī. Pirmo grāmatu iegādi apmaksāja pagasta pašvaldība, turpmāk līdzekļus ieguva no lasītājiem.

 Dažus gadus vēlāk, ap 1890. gadu, vairāki pagasta jaunieši (“Kušķu” saimnieka Krēsliņa dēli u.c.) sanesa kopā grāmatas un ziedoja naudu citu iegādei, nodibinot Alsviķa Jaunekļu bibliotēku. Bet šai bibliotēkai nebija oficiāla statusa, tāpēc vietējais policists drīz grāmatas konfiscēja un pret bibliotēkas vadītāju ievadīja izmeklēšanu. Ar lielām pūlēm lietu izdevās noklusināt, un grāmatas varēja pievienot pagasta bibliotēkas krājumam.

 Lūk, atrasts viens no avotiem, ko izmantojusi Skaidrīte Cielava! Gadu vēlāk laikrakstā sniedz konkrētu bibliotēkas dibināšanas datējumu un pavēsta par tās darbības pirmo gadu: “27. aprīlī 1886. g. atvērtās Alsviķa pagasta bibliotēkas pārvalde 16. maijā š. g. noslēdza bibliotēkas pirmā gada rēķinus, pie kam izrādījās, ka šajā pirmajā gadā ir bibliotēka ar labu sekmi strādājusi un pie pagasta locekļiem laipnu uzņemšanu un piekrišanu atradusi. Pagājušā gadā bija pavisam piedalījušies kā lasītāji 27 gada-, 4 pusgada-, 8 ceturtdaļgada- un 3 mēneša abonenti. No lasītājiem ienāca 20 rbļ. 59 kap., un no labprātīgiem dāvinājumiem 5 rubļi. Gada beigās bija bibliotēkā 113 sējumi grāmatu. Cien. Alsviķa baronese, kura pie bibliotēkas uzplaukšanas ņem dzīvu dalību, dāvināja bibliotēkai 5 rbļ. un apsolījās arī uz priekšu tai savu palīdzīgu roku neatraut. Sirsnīgs paldies par dāvanu un laipno apsolījumu. Lai Dievs dotu, ka mūsu bibliotēka plauktu un atnestu cerēto svētību, pamācīdama un izglītodamu laika kavēkli piešķirdama jauniem un veciem”.

 Tātad Alsviķu pagasta bibliotēka dibināta 1886. gada 27. aprīlī.

1915. gada 19. janvārī Vidzemes guberņas biedrību lietu komisija oficiāli apstiprināja Alsviķu Bibliotēkas biedrības statūtus. Nodibinot Alsviķu Bibliotēkas biedrību (ABB), varēja rīkot dažādus sarīkojumus un pelnīt naudu, un tā varēja iegādāties grāmatas arī bibliotēkai.

 Sākuma gados ABB sarīkojumus organizēja Ķemera skolā. 1916. gada pavasarī tur izrādīja J. Akuratera komēdiju “Kurzemē”, atlikumu ziedojot Alūksnes un Zeltiņu lazaretēm. 6. jūnijā notika R. Tautmīļa – Bērziņa drāmas “Pie pilsētas vārtiem” izrāde un saviesīgs vakars. Viss skaidrais atlikums tika veltīts Latviešu bataljoniem. Bet 31. decembrī biedrība sarīkoja Linduļa 4 cēlienu drāmas “Dižūdru Māle” izrādi. Pēc teātra – Vecā gada pavadīšana un Jaunā gada sagaidīšanu. Puse no skaidrā atlikuma ziedota Alūksnes un Zeltiņu draudžu lazaretēm. Šajā gadā biedrība pavisam noorganizēja 4 sarīkojumus, atlikumu ziedojot latviešu strēlniekiem un minētajām lazaretēm.

 “Šī vēl gluži jaunā biedrība varētu vēl vairāk darboties, ja būtu iespējams dabūt spējīgus aktierus. Pirms kara tie bij še pat viegli atrodami Alsviķu pagastā, bet ne kā tagad. Trūkst biedrībai arī ērtu telpu, dekorāciju utt. Neraugoties uz šiem grūtajiem apstākļiem, biedrība tomēr strādā.

 Par šo rosīgo biedrības darbību jāpateicas arī skolotājam A. Akmentiņa kungam un A. Auļa kungam, kuri kā režisori strādā biedrības un mūsu alsviķiešu labā. Cerams, ka ar jauno 1917. gadu Alsviķa Bibliotēkas biedrība vēl rosīgāki darbosies,” raksta korespondents.

1922. gada 22. janvārī notika kārtējā biedrības gada sapulce. Korespondents “-t-” tur dzirdēto atreferēja šādi: “Mūsu Bibliotēkas biedrībai pagājušajā gadā bij 32 biedri, no kuriem 8 mūža biedri. Biedrības apgrozījumi sniedzas pie 70 tūkstošu rubļu. Grāmatu ir pie 1000 sējumu”.

1923. gada nogalē biedrība pēc krietna remonta sāka izmantot tai jau cara laikā piešķirtā Ķemera kroga telpas. 26. decembrī sarīkotajā R. Blaumaņa vakarā ar priekšlasījumu piedalījās Jānis Greste. “Šādā virzienā strādājot, gaišāki, spožāki celsies Alsviķu pagasta bibliotēkas biedrības vārds un tamdēļ arī turpmāk vēlami tādi vakari”.

1926. gada 29. augustā biedrības koris A. Akmentiņa vadībā piedalījās Alūksnes Skolotāju Arodbiedrības sarīkotajā VI Vispārējo dziesmu svētku atskaņas koncertā Alūksnē, kur piedalījās arī kori no Alūksnes pagasta un pilsētas, Annas pagasta 2 kori, kā arī Opekalna, Bejas, Lauru kolonijas un Stāmerienas kori.

 20. gadu vidū pārsteidzoši spēcīga bija biedrības futbola komanda. 1926. gada 28. augustā alsviķieši ar 2:0 uzvarēja Annas Tautas bibliotēkas biedrības komandu. Bet 1927. gadā ABB futbola komanda startēja pat ar diviem sastāviem, un pirmajā no tiem spēlēja Zemgales izlases vārtsargs Jermovics, aizsargi brāļi Rozenfeldi no Liepājas, uzbrucēji: E. Petrītis no Alūksnes SB, Pīrāgs no Rīgas “Amatiera”, J. Puzulis no Jelgavas FK, Aviks no Daugavpils ASK un pat kāds latvietis no Maskavas.

1927. gadā korespondents “Krmrs” ziņo, ka Bibliotēkas biedrība uzskatāma par rosīgāko no Alsviķu pagasta “kulturālām” biedrībām. Viņš uzsver, ka tā darbojusies nepārtraukti arī Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu laikā.

 Vislielākie nopelni pie biedrības dibināšanas, izveidošanas un nostiprināšanas piekrīt skolotājam Akmentiņa kungam, kurš visu laiku ir atradies biedrības priekšgalā un vada viņas sabiedrisko dzīvi. Biedrības izrīkojumi tiek apmeklēti labi, kas liecina, ka biedrība ir ieguvusi publikas piekrišanu un simpātijas”.

1931. gada nogalē ABB telpās notika plašāks koncerts, piedaloties koriem no triju kaimiņu pagastu bibliotēku biedrībām: Alsviķu (diriģents A. Akmentiņš), Zeltiņu (J. Kalējs) un Ilzenes (K. Atgāzis).

 Viens no lielākajiem biedrības organizētajiem sarīkojumiem bija Pirmā Alsviķu Dziesmu diena, kas 1933. gada 16. jūlijā notika Alsviķu muižas parkā. Dziesmu dienā atskaņoja Pirmo Latviešu dziesmu svētku 60 gadu atceres dziesmas, un koncertā līdz ar tā rīkotājiem piedalījās Latvijas Jaunatnes Savienības Alūksnes nodaļas (diriģents Krauze), Annas Bibliotēkas biedrības (J. Kārkliņš un S. Stojažs), Gulbenes “Dziesmu vara” (A. Mucenieks), Kalncempju (Skarnelis), Lejasciema “Dziesmu gars” (Namatēvs), Opekalna lauksaimniecības biedrības (P. Akmentiņš ) un Zeltiņu Bibliotēkas biedrības (A. Akmentiņš) kori ar apmēram 250 dziedātājiem.

 Koru virsvadītājs – komponists un diriģents Valdemārs Ozoliņš dziesmu izpildījumā sasniedza visai atzīstamus panākumus. Kopkoris spīdoši izpildīja J. Vītola dziesmas “Beverīnas dziedonis” un “Gaismas pils”, E. Melngaiļa “Jāņu vakars”, V. Dārziņa “Švāgera meitiņa” un V. Ozoliņa “Trīs tautieši”, “Bērnu dienas” un “Krēslā”. Vairākas V. Ozoliņa, V. Dārziņa, A. Kalniņa un citu autoru dziesmas nācās atkārtot.

 Jaunas vēsmas teātra dzīvē ienesa režisors Eduards Reķis, iestudējot R. Blaumaņa lugas “Indrāni” un “Trīnes grēki”, H. Krūmiņa lugu “Silzemnieki” u.c. Lomas veiksmīgi atveidoja P. Lapsiņa, Alberts Reķis, E. Dzirnekle, J. Petrītis, Roberts Rūsītis, E. Stabulniece, Teodors Osis, Krāmers, Elvīra Tilgasa.

 Alsviķu Bibliotēkas biedrības gaitas oficiāli noslēdzās 1940. gada 30. novembrī, kad LPSR Tautas Komisāru Padome pieņēma attiecīgu lēmumu. Vācu laikā biedrības darbība faktiski, bet ne juridiski, atjaunojās, jo rīkoties nācās zem Lielvācijas un tās okupēto zemju kopējās biedrības “Tautas palīdzība” karoga.

 Pēckara laikā bibliotēkas vai vismaz tā sauktie “Sarkanie stūrīši” kalpoja par komunistu propagandas ieroci un šādā vai tādā iekārtojumā, bet strikti noteikti saturā (Ļeņina un Staļina portreti, ar krītu uz sarkana auduma rakstīti lozungi, “Pravdas” un “Cīņas” gadagājumi, dažas komunistiska satura brošūras un grāmatas) bija formāli iekārtoti katra ciema un kolhoza, dažkārt – pat brigādes centrā. Protams, par to, ka agrāk pastāvējušas arī īstas bibliotēkas, daudzus gadu desmitus nedrīkstēja pat ieminēties. Jo valdīja taču vispārpieņemts uzskats, ka latviešu kultūra sākusi attīstīties tikai kopš 1940. gada…

 Alūksnes apriņķa DDP izpildu komitejas dokumentos – 1946. gada 20. novembra sēdes protokolā Nr. 19 ziņas, ka Alsviķu pagastā darbojas Alsviķu pagasta bibliotēka, kuru ar 1955. gada 10. oktobra rīkojumu pārdēvēja par Strautiņu bibliotēku. Šajos gados par bibliotekāriem strādājuši – Anna Tilgase, Austra Lazdiņa, Jānis Skaistkalns, Vera Bībere, Ingrīda Orlova, Anita Šneidere, Sarma Ozola, Dace Dukse, Dzintra Katcēna, Astrīda Vaivode, Vija Bindare, Anita Mintāle, Svetlana Vēvere.

 Bibliotēka sākotnēji atradās Strautiņu (Ķemera) skolas ēkā no 1947. gada kluba ēkā, vēlāk pārcelta uz kantormāju. 1982.-1984. gadā bibliotēka ceļoja no kantormājas uz skolas ēku, tad uz klubu, tad vecās noliktavas telpā. Pēc tam bibliotēka pārvietota uz bērnudārza ēku. Ar 1991. gadu bibliotēka pārceļas uz kantormāju, ar 1997. gadu bibliotēka atkal atgriezās bērnudārza ēkā. Ar 2022. gadu Strautiņu bibliotēka pievienota Alsviķu bibliotēkai.

 Vēl šajos gados neilgu laiku darbojās Nēķena ciema bibliotēka no 1950. gada 14. jūnija līdz 1955. gada 10. oktobrim.

  Alsviķu ciemā darbojās arī Karvas bibliotēka “Censtos” no 1949. gada līdz 1967. gadam, pēc tam darbojās kā grāmatu apmaiņas punkts līdz 1987. gadam, kad tā tika pievienota Alsviķu bibliotēkai.

 Par bibliotekāriem Karvas bibliotēkā strādāja Felicija Podskočija, Jevdokija Organova, Korīna Ruča, Aina Ķimele, Ilga Puriņa, Leonīds Belovs, Aija Binde, Eljo (Orga) Klinte, Anita Bērzkalne-Rutka, Jānis Akmentiņš.

 Alsviķu bibliotēka dibināta 1955. gada 16. septembrī. Sākotnēji tā atradās mājā “Ausekļi” līdz 1963. gadam. Pirmā bibliotekāre Maija Eislere – līdz 1957. gada decembrim. Tālāk darbu turpina Maija Bērtiņa-Kārkliņa – līdz 1963. gada 1. aprīlim.

 No 1963. līdz 1967. gadam bibliotēka atradās mājā “Arodnieki”. 1963. gadā par bibliotekāriem strādāja Pēteris Borodkins, Valda Skrodele – līdz 1964. gada 7. februārim, Anita Bērzkalne-Rutka – līdz 1966. gada 31. augustam, Jānis Akmentiņš – līdz 1967. gada 1. oktobrim.

 Kopš 1967. gada Alsviķu bibliotēkas mājvieta ir Alsviķu kultūras nama otrajā stāvā. Sākotnēji ilgus gadus tā atradās vienā mazā istabiņā.

 Par bibliotekāriem strādāja Uldis Budrihs – līdz 1968. gada 1. februārim, Ausma Buša – līdz 1968. gada 4. jūlijam, Ārija Kataja-Burka – līdz 1972. gada 15. septembrim, Anita Berkolde – līdz 1973. gada jūnijam, Līga Muižniece-Bērziņa-Kleina – līdz 1975. gada 8. aprīlim. Sarmīte Jakobsone no 1975. gada 26. jūnija līdz 1994. gada 1. septembrim. Šajā laikā bibliotēka jau bija izvietojusies divās istabās. Līdz 1994. gada nogalei par bibliotekāri strādājusi Vineta Upmale, Ilze Heinrihsone no 1995. gada janvāra līdz 2002. gada decembra nogalei. 2001. gads ir bibliotēkas lielo pārmaiņu gads, kad realizējas projekts “Solis pretī pasaulei”.

 Kopš 2003. gada 2. janvāra bibliotekāre Sarmīte Meļķe. Nākošās lielās pārmaiņas bibliotēkai nes 2006. gada jūnijs. Bibliotēka iegūst papildu telpas darbiniekam un informācijas tehnoloģijām, bet 2008. gads ir jauno tehnoloģiju gads. 2017. gadā bibliotēka ieguva telpu krātuvei Alsviķu pagasta pārvaldes ēkā bijušajā kases telpā.

2020. gadā Strautiņu bibliotēka pievienota Alsviķu bibliotēkai. No 2022. gada 1. jūlija bibliotēka ir Alūksnes novada bibliotēkas struktūrvienība “Alsviķu bibliotēka”.

Senioru grupai “Par prieku sev un citiem” – 15

  Par senioru grupas “Par prieku sev un citiem” var uzskatīt 2011. gadu, kad februārī seniori uzsāka apmācības darbā ar jaunajām informāciju tehnoloģijām. Sākotnēji netikāmies tik regulāri, bet sākot ar 2014. gadu, grupas tikšanās notiek katru trešdienu. Tikšanās reizēs skatāmies dažādus video, foto galerijas, pārrunājam dažādus jautājumus, dalāmies savā pieredzē pie kafijas tases, spēlējam spēles internetā.

 Kopš 2020. gada senioru grupa tiekas arī Alsviķu bibliotēkas Strautiņu apkalpošanas vietā vienu reizi nedēļā.

 Paldies ikvienam aktīvajam senioram par šīm saturīgajām tikšanās reizēm! Seniori ir aktīvāka kopienas daļa,  kas  bibliotēkai ir vislielākais atbalsts. Par to liecina, ka senioriem 15 gadu laikā ir notikušas 679 tikšanās reizes Alsviķu bibliotēkā un bibliotēkā apmācīti darbam ar jaunajā informāciju tehnoloģijām 89 dalībnieki, kuri lielākā daļa tagad paši labi orientējas interneta dzīlēs, var nokārtot visus nepieciešamos maksājumus internetā.

2026. gada 15. maijā 14.00 svinēsim Alsviķu bibliotēkai – 140 un senioru grupai “Par prieku sev un citiem” – 15 Alsviķu kultūras namā. Uz jubileju svinībām aicināts ikviens interesents, bibliotēkas apmeklētājs, ciemiņi, sadarbības partneri, kolēģi. Tiekamies svinībās!

Sarmīte Meļķe,

Alsviķu bibliotēkas vadītāja