ALŪKSNĒ - pirmās un pēdējās salnas, bargākās ziemas, īsākās vasaras. Kad citur jau ceriņi plaukst, Alūksnes pakalni ievu reibumā trako. Kad citur jau jasmīni zied, Alūksnē zilas putas uzsituši ceriņu viļņi ap mājām. Pazaudēto pavasari brauc satikt Alūksnes pusē, jo pirmās vizbulītes te uzplaukst pāris nedēļas vēlāk kā citur, bet bērzi nodzeltē jau tad, kad atpūtnieki jūrmalā vēl meklē vēsumu paēnā.
ALŪKSNE ir zaļa pakalnu, dārzu un parku pilsēta, kas atrodas Latvijas Ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienē, Alūksnes ezera krastā.
Vēstures dokumentos ALŪKSNES vārds pieminēts jau aptuveni 1284.gadā - Pleskavas hronikās. 1920.gadā, kad iedzīvotāju skaits sasniedzis 2000, Alūksnei tika piešķirtas pilsētas tiesības.
ALŪKSNES vārds saistīts ar izcilo tulkotāju un pedagogu, vācu mācītāju Ernstu Gliku (1652.-1705.), kurš ne tikai iztulkoja latviešu valodā Veco un Jauno derību, bet arī nodibināja pirmās skolas zemnieku bērniem Vidzemē.
ALŪKSNĒ nav rūpnieciskā piesārņojuma, un vide arvien ir tīra un gleznaina. Patīkamas dzīves radīšanai tiek izmantotas esošās priekšrocības - dabas tuvums, izteikti gadalaiki, kultūrvēstures pieminekļi apvienojumā ar nepieciešamo infrastruktūru un tās modernizāciju. Alūksnes ezera tiešais tuvums pilsētai piešķir savdabīgu un patīkamu akcentu.
Mēs lepojamies ar:
- vācu mācītāja un skolotāja Ernsta Glika paaudžu paaudzēs sargātajām vērtībām - Glika ozoliem, Alūksnes luterāņu baznīcu, Bībeles muzeju;
- gleznaino, atpūtnieku iecienīto Alūksnes ezeru ar tā četrām salām;
- Fītinghofu dzimtas mantojumu - Alūksnes Veco un Jauno pili, Alūksnes muižas parku ar mazajām arhitektoniskajām formām, daudzveidīgajām koku un krūmu sugām;
- Tempļa kalnu - senu latgaļu pilskalnu un senpilsētas vietu, Saules tiltu;
- unikālo šaursliežu dzelzceļu un "mazbānīti" Alūksne - Gulbene.
Alūksnieši un pilsētas viesi priecājas par romantiskajām, krāsainajām strūklakām Alūksnes Jaunās pils parkā un krāsās izgaismoto koka tiltu uz Pilssalu, kas naktī spēlē gaismu rotaļas.
Pilsētas viesiem ALŪKSNE paliek atmiņā ar kultūrvēsturiskām vietām, skaistu un sakoptu dabu, vietējo ļaužu atsaucību un viesmīlību.
Zaļu mežu, lauku un pļavu ielokā, ezera ūdeņu atspulgos, ziedu vai sniega kupenās iegrimusi, ziemā vai vasarā ikvienu atpūtas mīļotāju sagaidīs ALŪKSNE, aicinot ieklausīties dabā un senatnes skanējumā.
