Vidzemes Inovāciju nedēļas tēma arī vieda energopārvaldība

Energopārvaldība kā vienota sistēma Vidzemē dienas kārtībā ir jau vairākus gadus. Arī Vidzemes Inovāciju nedēļā, kas norisinājās no 24. līdz 28. februārim, sarunu fokusā bija pašvaldībās ieviestie risinājumi viedā ēku apsaimniekošanā, siltumapgādē, ielu apgaismojumā un pašvaldību teritorijās kopumā.

Viens no pirmajiem pasākumiem Vidzemes Inovāciju nedēļas laikā bija 24. februārī Smiltenē notikušais seminārs “Energopārvaldība Vidzemē”. Tajā galvenais uzsvars tika likts uz to, kā pārliecināt lēmumu pieņēmējus īstenot dažādus energoefektivitātes pasākumus. Enerģijas patēriņa datu esamība un iespējas to vizualizēt, salīdzināt dažādos laika posmos un griezumos, ir viens no pārliecināšanas veidiem. To pierāda Smiltenes novadā ieviestā Energopārvaldības datu platforma, kas apkopo informāciju par pašvaldībai piederošajām ēkām, to elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņu, par kuru vairāk stāstīja Andris Jaunpetrovičs, Smiltenes novada pašvaldības Energopārvaldnieks un Tehnisko projektu vadītājs.

Enerģijas patēriņa datu analīze ir ļāvusi arī Gulbenes novada pašvaldībai izvērtēt nepieciešamos pasākumus gan ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, gan siltumapgādes modernizēšanai vairākos objektos. Datos pamatoti lēmumi pieņemti arī par šobrīd īstenoto projektu saules paneļu uzstādīšanai uz pašvaldības administrācijas ēkas jumta, ražojot elektroenerģiju ēkas pašpatēriņam. Turklāt drīzumā plānots uzstādīt viedo pilsētvides ielu apgaismojumu, vienlaikus nomainot 223 gaismekļus uz LED apgaismojumu, uzstādot viedu apgaismojuma vadības sistēmu un mērījuma iekārtas, lai mērītu pilsētas klimatu un auto plūsmu,” semināra dalībniekiem par plānoto Gulbenē stāstīja Jānis Barinskis, Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vadītājs.

“Gaismekļi kļūst par datu mezgliem, kas apkopo analizējamus datus, un līdz ar to viedā apgaismojuma platforma kļūst par viedo ēku un viedo pilsētu mugurkaulu,” tā pauž Artūrs Zavjalovs, Viedā apgaismojuma eksperts Baltijas valstīs.

Alūksnes pilsētā vairākām izglītības iestādēm uzstādīta datu monitoringa sistēma, apkopojot datus par elektroenerģijas, ūdens un siltumenerģijas patēriņu. Savukārt pirmskolas izglītības iestādē “Pienenīte” īstenots Vidzemes plānošanas reģiona pilotprojekts, testējot zemas temperatūras siltumapgādi. Mārtiņš Kaļva aicināja semināra dalībniekus ielūkoties savās siltummezgla telpās un censties rast risinājumus, kā tās uzlabot. Pilotprojekta ietvaros modernizēta gan siltumapgāde bērnudārzā, gan arī apkopoti dati par iekštelpu temperatūru, mitrumu katrā grupiņā un CO₂ līmeni sporta zālē. Vairāk par pilotprojektu uzziniet video: https://www.youtube.com/watch?v=qqIVTQ3pVYw

Ar mērķi samazināt siltuma zudumus siltumapgādes tīklos un izveidot efektīvu un mūsdienīgu centralizētās siltumapgādes sistēmu, Beļavas ciemā īstenots “LowTEMP” pilotprojekts, semināra dalībniekiem stāstīja Sandis Kalniņš, Gulbenes novada pašvaldības Energopārvaldnieks. Reizē ar siltumapgādes modernizāciju, uzstādīta attālināta datu nolasīšanas sistēma, kas mēra un uzkrāj datus par saražoto, patērēto siltumenerģiju, ienākošās un izejošas siltumnesēja temperatūru, iekštelpu klimatu. Savukārt datus par saules radiāciju, vēja ātrumu un āra temperatūru apkopo āra meteostacija. “LowTEMP” projektā izveidota Centralizētās siltumapgādes zināšanu platforma http://www.dhknowledge.eu/ Platformā, ievadot nepieciešamos datus, ir iespējams iegūt siltumslodžu grafikus, kā arī tajā apkopota informācija par tīkla operatoriem, apkures pieprasījumu un metodēm, kā zemas temperatūras centralizētās siltuma sistēmas ieviestas projekta partnervalstīs, atklāja Rīgas Tehniskās universitātes vadošais pētnieks Vladimirs Kirsanovs.

Lai nostiprinātu apkopoto informāciju un izvirzītu nākamos soļus nepieciešamajiem pasākumiem energoefekivitātes paaugstināšanai, Enerģijas rīcības plānu izstrāde ir vēl joprojām aktuāla pašvaldībās. Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Dagnija Blumberga semināra dalībniekus iepazīstināja ar Zaļās vienošanās platformas īstenošanu Latvijā. Viens no platformas uzdevumiem būs sekmēt inovāciju izstrādi un attīstību, analizēt lēmumu pieņemšanas potenciālos negatīvos efektus un uzstādīt ilgtspējības nosacījumus, jaunu un pilnvērtīgu analītisko instrumentu izstrādei un ieviešanai klimata pasākumu  vērtēšanai.

27. februāra konferencē “Atbildīga inovācija” starp bioekonomiku, aprites ekonomiku un viedajiem pakalpojumiem pašvaldībās viens no sarunu tematiem bija efektīva ēku apsaimniekošana un rūpes par ēku energoefektivitāti. Konferences ievadrunā ēku apsaimniekošanas pieredzē dalījās Sendija Ikere, Termex uzņēmuma Energoefektivitātes projektu vadītāja. “Inženiersistēmu apkalpošana tieši ietekmē ēkas enerģijas patēriņu. Un tieši tehnoloģijas kā datu monitoringa sistēma, ēku vadības sistēma ir tās, bez kurām šodien vairs neiztikt ēku apsaimniekošanā. Svarīgs ir kompetents speciālists, kurš pārvalda sistēmu. Ja tehnoloģijas iet roku rokā ar cilvēkresursiem, tad ēku enerģijas patēriņš var būtiski samazināties,” uzsvēra S. Ikere, ievadot iepriekš minēto, Alūksnē īstenoto, pilotprojektu bērnudārzā “Pienenīte”.

Pasākums Smiltenē “Energopārvaldība Vidzemē” tika organizēts Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto projektu “EFFECT4buildings” un “LowTEMP” ietvaros, sadarbojoties ar Smiltenes novada pašvaldību, Gulbenes novada pašvaldību un Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtu.