Juris Pūce vizītē Alūksnē: “Alūksnes novads ir dinamisks”

Attēlā no labās: Druvis Tomsons, Juris Pūce, Dzintars Adlers, Jānis Sadovņikovs un Viesturs Liepkalns

Piektdien, 13. augustā, Alūksni vizītē apmeklēja “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Juris Pūce un Saeimas deputāts Viesturs Liepkalns.

Vizītes laikā viesi tikās ar Alūksnes novada domes priekšsēdētāju Dzintaru Adleru, domes priekšsēdētāja vietnieku tautsaimniecības jautājumos Druvi Tomsonu un domes priekšsēdētāja vietnieku teritoriālajos jautājumos Jāni Sadovņikovu.

Pašvaldības pārstāvji viesus iepazīstināja ar nozīmīgākajiem Alūksnes novada pašvaldības īstenotajiem projektiem, augstas gatavības projektiem, ko pašvaldība plāno īstenot, un citām būtiskām novada attīstības iecerēm. Vizītes laikā viesi apskatīja arī Alūksnes Bānīša stacijas kvartālu, Alūksnes Izglītības un sporta centra būvobjektu, kur šovasar sākušies būvdarbi, kā arī Pilssalas kompleksu un Alūksnes viduslaiku pils teritoriju.

Vizītes noslēgumā J. Pūce uzsvēra, ka vēlējies klātienē uzzināt par līdz šim pašvaldības realizētiem investīciju projektiem uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai novadā, ar pašvaldības vadību pārrunāt iespējamos nākotnes projektus un redzēt, kādas ir reģionālās attīstības vajadzības šajā konkrētajā vietā Latvijā.
– Tiku iepazīstināts ar jaunajām projektu idejām, kas plānotas tuvākajam laikam, pārrunājām arī plašāku iespējamo redzējumu par Alūksnes vietu Latvijā ekonomikas attīstībā. Bija svarīgi redzēt, kā no valsts puses varam palīdzēt. Alūksnes novads ir dinamisks, no pašvaldības vadības puses ir redzējums un vēlme šeit attīstīt aktīvu uzņēmējdarbības vidi. Atrodoties pie Eiropas Savienības ārējās robežas tas ir liels izaicinājums, bet redzu, ka te ir gan enerģija, gan vēlme un ir arī padoms – tas netiek darīts neprātīgi vai, nenovērtējot konkrētā reģiona iespējas. Priecājos, ka tā ir un ceru, ka Alūksnei arī turpmāk izdosies, – uzsvēra J. Pūce.

Viņš norādīja, ka Latvijas reģionos primārais augstāku ienākumu gūšanas veids ir attīstīt uz eksportu attīstītu ražošanu, tādēļ novadā nepieciešams attīstīt un veidot infrastruktūru, lai šādi uzņēmumi te vēlētos strādāt.
– Piemēri, ka šādi uzņēmumi attīstās, ir Latvijā un arī Alūksnē. Turklāt, tiem nav obligāti jābūt lieliem uzņēmumiem – nākotnes ražošana nenozīmē 500 vai 1000 darbinieku, bieži tās ir 20-30 darba vietas, toties labi atalgotas. Tas rada spiedienu arī pārējai vietējai ekonomikai paaugstināt algas, piesaista kvalificētāku darba spēku, rada jaunu vidi ģimenēm, kas izvēlas dzīvot Latvijas reģionos. Tas ir svarīgi.
Alūksnē tās kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas dēļ var attīstīt pakalpojumu sektoru, īpaši to, kas vērsts gan uz vietējo, gan kaimiņu valstu ienākošo tūrismu. Svarīgi attīstīt ieceļotājiem interesantu produktu klāstu un saprast, ka tas prasa diezgan konsekventu kopīgu darbu, jo tūrisma produktā viena atsevišķa apdzīvota vieta parasti ir par maz, ir vajadzīgs plašāks piedāvājums. Priecājos, ka tieši par to pašvaldības vadība arī aktīvi domā, – novērtēja J. Pūce.

Pašvaldības vadība sarunā ar viesiem runāja arī par veselības veicināšanas centra ideju, ko pašvaldība arvien uztur aktuālu. J. Pūce uzsvēra, ka viņa vērtējumā projekts pēc savas būtības ir interesants.
– Šī projekta sakarā svarīgs jautājums ir par risku sadalījumu starp privāto investoru un pašvaldību, tādēļ ir būtiska sadarbība ar privāto investoru, skaidrība par tā plāniem un spēja palīdzēt ar citām aktivitātēm, jo nepietiek tikai ar veselības veicināšanas centru, lai investoram būtu pietiekama interese. Protams, šāda tipa nodarbinātība pakalpojumu sektorā reģionam viennozīmīgi palīdzētu. Jautājums, vai var atrast efektīvāku veidu, kā riskus sadalīt. Domāju, tas ir iespējams kopīgā darbā, – sacīja J. Pūce.

Evita APLOKA,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste