Intervija ar Bāriņtiesas vadītāju Guntu Vanagu - Alūksnes novads

Intervija ar Bāriņtiesas vadītāju Guntu Vanagu

Intervija ar Bāriņtiesas vadītāju Guntu VanaguTurpinot interviju sēriju, kur katru mēnesi dodamies pie kādas no Alūksnes novada pašvaldības struktūrvienībām un to vadītājiem… Šajā mēnesī devāmies pie Bāriņtiesas vadītājas Guntas Vanagas.

Kas ir bāriņtiesa?

Bāriņtiesa ir īpaša, pašvaldības izveidota,  aizbildnības un aizgādnības iestāde bērnu vai aizgādnībā esošu personu tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai.

Alūksnes novada bāriņtiesas sastāvā ir bāriņtiesas priekšsēdētājs un četri bāriņtiesas locekļi, patlaban amata pienākumus veic trīs bāriņtiesas locekļi. Jau gadu meklējam kolēģi bāriņtiesas locekļa amata vakancei uz laiku, taču līdz šim neveiksmīgi. Vēl bāriņtiesā strādā bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgs, iestādes lietvedību kārto vecākā lietvedības pārzine.

 

Kas ir galvenie Bāriņtiesas darbības principi, funkcijas, kompetences?

Savā darbībā bāriņtiesa pamatojas uz normatīvajiem aktiem un publisko tiesību principiem. Iestāde prioritāri nodrošina bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Viens no galvenajiem principiem, pēc kura vadāmies, pieņemot lēmumus, ir bērna labāko (vislabāko) interešu ievērošanas princips. Bērni ir vienīgie tiesību subjekti, kuriem gan starptautiskie, gan nacionālie tiesību akti paredz būtisku interešu ievērošanu savu tiesību realizēšanā. Minētais princips nozīmē, ka attiecībā uz lēmumiem, kas tiek pieņemti tieši attiecībā uz bērnu, prioritāte piešķirama tam risinājumam, kas vislabāk nodrošina bērna tiesības un intereses.

Runājot par bāriņtiesas kompetenci, jāatzīst, ka iestādes darba lauks ir ļoti plašs. Pamatā tie ir jautājumi, kas saistīti ar pienācīgu bērnu aprūpes nodrošināšanu ģimenē, vecāku aizgādības tiesību realizēšanu, bērnu ārpusģimenes aprūpi pie aizbildņa, audžuģimenē vai institūcijā, lemjam par jautājumiem, kas saistīti ar bērna adopciju, par personu piemērotību aizbildņa vai audžuģimenes pienākumu pildīšanai, par audžuģimenes statusa piešķiršanu un arī par atņemšanu. Piedalāmies lietu izskatīšanā tiesā un sniedzam tiesai atzinumus, ja likums nosaka vai tiesa atzīst bāriņtiesas piedalīšanos lietas izskatīšanā par nepieciešamu. Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos iestāde pārstāv bērnu vai aizgādnībā esošo personu kriminālprocesā. Bāriņtiesa izšķir vecāku domstarpības bērna aizgādības jautājumos (izņemot domstarpības par bērna dzīvesvietas noteikšanu), domstarpības bērna un vecāku; bērna un ārpusģimenes aprūpes veicēja starpā, kā arī izskata iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību. Bāriņtiesa ieceļ aizgādņus personām ar ierobežotu rīcībspēju un veic aizgādnības uzraudzību. Informē atbildīgās institūcijas par ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un kurām nepieciešama palīdzība. Ikdienas darbā nākas saskarties arī ar jautājumiem, kas saistīti ar notariālajām darbībām, šī ir bāriņtiesas ekskluzīva funkcija. Uzskaitītais funkciju klāsts ir tikai daļa no bāriņtiesas kompetencē esošajiem jautājumiem, ko veic mūsu iestāde.

Ko mēs drīkstam darīt, veicot savus amata pienākumus? – Lai izvērtētu bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību ievērošanas likumību vai izlemtu bāriņtiesas kompetencē esošos jautājumus, drīkstam pieprasīt informāciju, ziņas no valsts un pašvaldību iestādēm, komercsabiedrībām un organizācijām. Drīkstam uzaicināt personas uz pārrunām un pieprasīt no tām paskaidrojumus par bērna vai aizgādnībā esošās personas personisko un mantisko tiesību aizsardzību. Bāriņtiesas amatpersonas, veicot savus darba pienākumus, ir tiesīgas veikt pārrunas ar bērnu un aizgādnībā esošo personu bez citu personu klātbūtnes, pārbaudīt bērna vai aizgādnībā esošās personas dzīves apstākļus, kā arī fotografēt, filmēt un iegūt skaņu ierakstus, ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē atklājas, ka bērns atrodas dzīvībai un veselībai bīstamos apstākļos.

 

Kas ir sarežģītākais gadījums Jūsu kā vadītājas laikā, ar ko ir nācies sastapties, tikt galā?

Jebkura lieta, kas nonāk bāriņtiesā, ir sarežģīta, individuāla un skar cilvēku likteņus. Pret katru ir jāattiecas profesionāli, ar sevišķu rūpību.

 

Kas ir tās lietas, ar ko pie Jums griežas visbiežāk? (Alūksnes specifika)

 

Nedomāju, ka Alūksnes novadam ir kāda būtiska specifika attiecībā uz bāriņtiesā izskatāmajiem jautājumiem. Tāpat kā visā valstī, arī mūsu novadā nākas saskarties ar jautājumiem, kas saistīti ar pienācīgu bērnu aprūpes nenodrošināšanu, ik pa brīdim tiek saņemta informācija par iespējamo vardarbību ģimenēs. Šogad aktivizējušies ir tā saucamie “strīdnieki” – vecāki, kas nespēj savstarpēji vienoties par bērnu dzīvesvietu, par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību. Strīdu un personisko ambīciju karstumā vecāki aizmirst par bērnu un viņa interesēm.

 

Kas ir nepatīkamākais, ar ko Jums nākas sastapties ikdienā?

Savā darbā un ikdienā cenšamies domāt par pozitīvām lietām un jautājumus risināt tiesiski, neaizmirstot par cilvēcību. Bāriņtiesas kolektīvs ir mazs, kompetents, atsaucīgs un vērsts uz izaugsmi.

Visgrūtākais šajā darbā ir bērnu izņemšana no ģimenēm, ko bieži vien pavada arī sabiedrības neizpratne. Pa šiem gadiem ir bijusi dažāda pieredze – ir uzbrukuši, draudējuši. Šis ir nepatīkams process, ko pavada sakāpinātas emocijas.

Cilvēkiem bieži vien trūkst izpratnes par bāriņtiesas darbu un tās kompetenci, viņi daudz ko nesaprot un neizprot, piemēram, vēlas bāriņtiesā noslēgt vai šķirt laulību, risināt jautājumus, kas saistīti ar tuvinieku kapavietu apkopšanu u.c. Nākas saskarties arī ar agresīvām personām un personām ar psihiskās veselības problēmām.

Vislielākos rūgtuma brīžus sagādā publiskajā telpā ik pa brīdim vērstā nomelnošanas kampaņa pret bāriņtiesām, jo īpaši, kad tās autori ir valstī zināmas personas. Skumji, ka šīs valsts amatpersonas, kritiski neizvērtējot situācijas, savām negācijām pakļauj visas bāriņtiesas un bāriņtiesu darbiniekus, tā sabiedrībā radot naidu un ļaunumu pret šo iestādi, kas būtiski apgrūtina iestādes darbu un līdz ar to arī bērnu tiesību aizsardzību un interešu nodrošināšanu.

Patīkamākie mirkļi ir, kad redzam, ka ģimenē, kas nonākusi bāriņtiesas redzeslokā, uzlabojas situācija – bērni ir smaidīgi un aprūpēti, attiecības vecāku starpā ir uzlabojušās.

 

Cik Alūksnē novadā ir audžuģimeņu? Kā var kļūt par audžuģimeni?

Šobrīd Alūksnes novadā ir 20 audžuģimenes, 5 no tām ir specializētās audžuģimenes, kurās uzturas gan mūsu novada, gan citu novadu bērni. Ārpusģimenes aprūpē, t.i. pie aizbildņiem, audžuģimenēs un institūcijā šobrīd atrodas 58 Alūksnes novada bērni.

Lai laulātos vai personu atzītu par piemērotiem audžuģimenes pienākumu veikšanai, personām ir jāiesniedz iesniegums, izsakot šādu vēlmi, tam pievienojot psihiatra atzinumu par personas psihiskās veselības stāvokli un narkologa atzinumu par personas atkarību no narkotiskām un psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām.

Pēc minēto dokumentu saņemšanas, bāriņtiesa tos izvērtē, kā arī izvērtē laulāto (personas) motivāciju kļūt par audžuģimeni, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, zināšanas un prasmes bērna aprūpē, noskaidro ģimenes materiālo stāvokli, pārbauda laulāto (personas) dzīves apstākļus un sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu, pieprasa informāciju no Sodu reģistra. Mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas tiek lemts par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai. Ja bāriņtiesa nolemj, ka laulātie (persona) ir piemēroti audžuģimenes pienākumu veikšanai, tā informē topošo audžuģimeni par pienākumu noslēgt vienošanos ar atbalsta centru par atbalsta saņemšanu un iespēju veikt brīvprātīgo darbu bērnu aprūpes iestādē. Sadarbībā ar atbalsta centru laulātie (persona) apgūst mācību kursu atbilstoši audžuģimenes mācību programmai, pēc kura sekmīgas apgūšanas saņem apliecību. Ņemot vērā atbalsta centra sagatavoto psihologa atzinumu par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes statusa iegūšanai, laulāto (personas) raksturojumu un informāciju par mācību programmas apguvi, mēneša laikā pēc mācību programmas beigām bāriņtiesa veic pārrunas ar laulātajiem (personu), lai konstatētu viņu gribu un gatavību iegūt audžuģimenes statusu, un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu.

Svarīgi atcerēties, ka vēlmei kļūt par audžuģimeni, uzņemt savā ģimenē svešu bērnu, rūpēties par viņu, ir jābūt misijai, šai vēlmei jābūt potenciālo audžuvecāku sirdīs, tikai tad šis darbs nesīs augļus un dos gandarījumu.

 

Kā mainīt sabiedrības uzskatus, ka Jūs darāt tikai “sliktu”?

Runājot par bāriņtiesu darbu, īpaši par situācijām, kad tiek lemts par bērnu izņemšanu no ģimenes, izteiktie viedokļi ir emocionāli apgalvojumi, uz kuru pamata sabiedrībā par šīs iestādes darbu izveidojies negatīvs priekšstats. Taču šie jautājumi ir ļoti sarežģīti, jo tikai bāriņtiesa nereti ir tā, kas redz, kas notiek aiz “slēgtām durvīm”. Sabiedrībā ir jāveicina izpratne, jāizskauž negatīvie mīti, lai kopīgi varētu palīdzēt bērniem augt ģimenē. Tam ir nepieciešama uzticēšanās bāriņtiesas darbam.

Bāriņtiesas loma ir palīdzēt bērnam un rūpēties par to, lai bērns, kurš nevar atrasties savā ģimenē, nonāktu drošā vietā, kamēr situācija ģimenē mainīsies. Cilvēkiem, kas nezina patiesos apstākļus, reizēm ir ļoti viegli noticēt stāstiem par to, ka bērns tiek šķirts no ģimenes nesaprotamu iemeslu dēļ, jo ar bērnu saistīto informāciju, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērnam vai aizgādnībā esošajai personai, iestādes publiski neapspriež un tas ir aizliegts ar likumu.

Katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību un ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, kā arī tajos gadījumos, ja personai ir tikai aizdomas. Bieži vien medijos ar sašutumu vērojam sižetus par vardarbību Latvijā un pasaulē, un nemaz nepamanām, ka mums blakus – kaimiņos, skolā vai bērnudārzā ir bērns, kas cieš no vardarbības. Ir ļoti svarīgi jau laikus konstatēt, ka ir veikta jebkāda vardarbība pret bērnu no pieaugušā, vai no vienaudža puses. Ir gadījumi, kad informāciju par vardarbību pret bērnu atbildīgās institūcijas saņem ļoti novēloti, tādēļ vardarbības traumatiskās sekas ir daudz sarežģītākas un ir jau daudz grūtāk palīdzēt bērnam.

Vēlos aicināt vecākus un sabiedrību kopumā vairāk uzmanības pievērst savām ģimenēm. Vairāk izstarot sirds siltumu un labestību vienam pret otru, lai vecāki vairāk mīl savus bērnus, lai ir mazāk negāciju, lai mums ir jāpieņem tikai pozitīvi lēmumi.

Skip to content