No 1. janvāra pagastus Alūksnes novadā pārvaldīs viena iestāde

Alūksnes novada pašvaldības domes 27. oktobra sēdē pieņēma lēmumu par jaunas pašvaldības iestādes – Alūksnes novada pagastu apvienības pārvalde – izveidi, kas sāks darbu ar nākamā gada 1. janvāri un veiks visu pagastu pārvaldīšanu.

Šobrīd Alūksnes novadā ir 13 pagastu pārvaldes un 1 pagastu apvienības pārvalde, kas pārvalda divus pagastus. Pēc 1. janvāra atsevišķās pagastu pārvaldes vairs nepastāvēs un visu novada pagastu pārvaldību nodrošinās viena iestāde. Domes sēdē apstiprināja jaunās iestādes amatu sarakstu – iestādei būs vadītājs, vadītāja vietnieks, lietvedis, personāla speciālists, īpašuma speciālists, jurists – iepirkuma speciālists, ceļu pārraudzības un uzturēšanas darbu organizators, kā arī pagastu teritorijās ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārziņi un saimnieciskie darbinieki, piemēram, apkopēji, autobusu vadītāji skolēnu pārvadājumiem, palīgstrādnieki u.c.

Domes sēdē arī tika amatā iecelti jaunie apvienības pārvaldes vadītāji. Šos amatus ieņems divas no esošajiem pagastu pārvalžu vadītājiem. Saskaņā ar noteiktiem kritērijiem, pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis izvērtēja visus pašreiz esošo pagastu pārvalžu vadītājus un domei balsošanai virzīja divus augstāko novērtējumu guvušos pretendentus. Jaunās iestādes vadītāja amatā pārcelšanas kārtībā, 11 deputātiem balsojot par, domes sēdē tika iecelta līdzšinējā Alsviķu pagasta pārvaldes vadītāja Ingrīda Sniedze. Savukārt vadītāja vietnieka amatā iecēla līdzšinējo Malienas pagasta pārvaldes vadītāju Svetlanu Prenku-Mihailovu, arī par viņu balsoja 11 deputāti no klātesošajiem 15 deputātiem. Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” balsošana par jaunās iestādes vadītāju un vietnieku notika ar vēlēšanu zīmēm.

Bibliotēkas – klientu apkalpošanas centri

Bibliotēkas pagastos no 1. janvāra veiks klientu apkalpošanas centra funkcijas, kur iedzīvotāji varēs iesniegt iesniegumus, saņemt informāciju, vērsties pēc padoma pašvaldības jautājumos un saņemt arī palīdzību valsts iestāžu pakalpojumu pieprasīšanā. Šādu virzību – bibliotēkas kā klientu apkalpošanas centri iesaka arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Šī gada martā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbalstu Pededzes bibliotēkā tika atvērts Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs un tas strādā veiksmīgi. Pašvaldība jau ir iesniegusi VARAM projektus par Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) izveidi arī citās novada bibliotēkās. Īstenojot VARAM atbalstītos projektus, arī citos pagastos Alūksnes novadā bibliotēkās tiks izveidoti VPVKAC. Vēl gaidot VARAM lēmumu par atbalstu projektu pieteikumiem, no 1. janvāra bibliotēkas pagastos sāks strādāt kā pašvaldības klientu apkalpošanas punkti.

27. oktobra pašvaldības domes sēdē deputāti pieņēma arī lēmumu par atlīdzības palielināšanu Alūksnes novada bibliotēkas struktūrvienībās pagastos – no 1. janvāra visiem Alūksnes novada bibliotēkas struktūrvienību vadītājiem pagastos būs pilna darba slodze un atlīdzība par pilnu slodzi tiks palielināta no 705 eiro uz 850 eiro.

Pagastos turpinās nodrošināt pašvaldības pakalpojumus

Arī pēc pagastu pārvaldības modeļa maiņas iedzīvotāji tāpat saņems pašvaldības nodrošinātos pakalpojumus – izglītībā, kultūrā, sportā, būvniecībā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, civilstāvokļa aktu reģistrācijā, komunālos pakalpojumus u.c. Jau šobrīd pagastu pārvaldes nesniedz pakalpojumus, to dara attiecīgās pašvaldības iestādes. Pagastu pārvalžu pakļautībā vairs nav arī kultūras nozare – tā kopš šī gada jūlija strādā vienoti kā Alūksnes novada Kultūras centrs ar kultūras darba speciālistiem teritorijās. Saskaņā ar 27. oktobra domes sēdes lēmumu arī feldšerpunkti kā struktūrvienības no pagastu pārvalžu pakļautības pāriet Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes pakļautībā, vienlaikus turpinot pakalpojuma nodrošināšanu attiecīgajos pagastos. Pagastu pārvaldes nodrošina ceļu uzturēšanu, pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību, skolēnu pārvadājumu organizēšanu.

Iedzīvotāju skaita samazināšanās prasa rīcību

– Valstī iedzīvotāju skaita izmaiņu dēļ notiek dažādas strukturālas pārmaiņas, ir notikušas pārmaiņas mežu dienestā, mainījušies banku un valsts iestāžu darbības modeļi. Arī Alūksnes novadā esam veikuši strukturālas izmaiņas, piemēram, kultūras, muzeju, bibliotēku nozarē. Ir saprotams, ka ieviešot jaunu sistēmu, pastāv bažas. Šobrīd daudzus jautājumus ir iespējams atrisināt attālināti, ja ne elektroniskā vidē, tad telefoniski. Kopš 2009. gada esam eksperimentējuši ar pagastu pārvaldības modeļiem. Uzskatu, ka nebija pareizi spert soli atpakaļ, kad izveidojām pārvaldes vadītāja amata vietu katrā pārvaldē. Šobrīd to saprotam, ka viens cilvēks nevar būt universāls un zinošs visos jautājumos. Tādēļ speram platu soli uz priekšu, veidojot vienu pārvaldi, kur vadošie darbinieki strādās pa nozarēm, savukārt uz vietas pagastos strādās darbinieki, kuri risinās konkrētās lietas – ceļu uzturēšanu, īpašumu apsaimniekošanu u.c. Virkne pašvaldību jau ir izveidojušas pārvalžu apvienības, piemēram, Limbažu novadā ir pārvalde uz astoņiem pagastiem. Pašvaldības par to domā un cenšas efektivizēt darbu. Esmu pārliecināts, ka šādā pagastu pārvaldības modelī strādājot, panāksim labāku rezultātu, – saka pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers.

Iedzīvotāju skaits Alūksnes novada pagastos ir samazinājies un nav prognozes tam palielināties – no 169 deklarētiem iedzīvotājiem (pēc PMLP datiem uz 01.07.2022.) mazākajā Kalncempju pagastā līdz 1267 iedzīvotājiem lielākajā Alsviķu pagastā. Tikai divos novada pagastos iedzīvotāju skaits pārsniedz 1000. Divos pagastos deklarēto iedzīvotāju skaits ir no 600 līdz 800, divos pagastos – no 500 līdz 600, trīs pagastos – no 400 līdz 500, četros pagastos – no 300 līdz 400, bet 2 pagastos deklarēto iedzīvotāju skaits ir zem 300.

– Redzam, ka citviet Latvijā jaunajos novados pagastu apvienības ir veidotas uz lielu iedzīvotāju skaitu. Jautājums – vai Alūksnes novadā vietās, kur ir deklarēti daži simti iedzīvotāju, ir lietderīgi uzturēt iestādi ar vadītāju? Spēcīgas teritorijas mums nozīmē jaunas iespējas un nevajag no tā vairīties, – skaidro pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis.

Plānojot pagastu pārvaldības modeļa maiņu, ir uzklausīti esošo pagastu pārvalžu vadītāju viedokļi un priekšlikumi, pašvaldības vadība ir apmeklējusi pagastu pārvaldes uz vietas. Pagastu pārvalžu vadītāji ir pauduši, ka strādājot pašreizējā pārvaldības modelī, pietrūkst zināšanu, kapacitātes, cilvēkresursu, piemēram, par zemju, kustamās mantas izsolēm, iepirkumu jomu un elektronisko iepirkumu sistēmu, juridisko normu pārzināšanu dažādu saimniecisko līgumu slēgšanā un citu. Tādēļ jaunajā pārvaldības modelī būs ne tikai vadītājs un tā vietnieks, bet arī vairāki speciālisti, kas strādās ar konkrētās jomas jautājumiem, piemēram, lietvedību, personāla lietām, īpašumu jautājumiem, juridiskajiem un iepirkumu jautājumiem, ceļu pārraudzības un uzturēšanas organizēšanu.

Veicot izmaiņas pagastu pārvaldības sistēmā, pašvaldība vēlas vairāk finanses ieguldīt infrastruktūras attīstībā pagastu teritorijās, nevis tās pārvaldošā administratīvā aparāta uzturēšanā. Kopš šī gada sākuma strādājošās divu pagastu apvienības darba gaitā secināts, ka ar kopīgu budžetu ir iespējams paveikt mērķtiecīgākas un jēgpilnākas lietas. Viena pārvaldības iestāde ļaus mērķtiecīgāk plānot budžeta līdzekļus ieguldījumiem infrastruktūrā – jo sadrumstalotāks ir budžets, kā tas bija līdz šim, jo mazākas iespējas to ieguldīt lielākās lietās.

Būtiskākie ieguvumi jaunajā pagastu pārvaldības modelī:

• Mazāks administratīvais aparāts pārvaldības nodrošināšanai – iespēja vairāk līdzekļu novirzīt infrastruktūrai
• Vienots, lielāks budžets – iespēja plānot lielākus, mērķtiecīgus ieguldījumus pagastu teritorijās
• Iestāde ar vadošo darbinieku komandu, kas atbildīgi katrs par attiecīgu nozari.

SAGATAVOJA: Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības
Centrālās administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste