Zemes stundas laikā Alūksnē samazinās ielu apgaismojuma intensitāti

2019. gada 30. martā laikā no pulksten 20:30 līdz 21:30 ikviens iedzīvotājs, uzņēmums, pašvaldība vai organizācija – ir aicināts  izslēgt apgaismojumu uz vienu stundu, lai parādītu savu apņemšanos videi draudzīgākai rīcībai ikdienā.

Akcijas mērķis nav ietaupīt elektrību, taču tai ir simboliska nozīme, lai aicinātu cilvēkus visā pasaulē domāt un rīkoties videi draudzīgāk. Nav nozīmes izslēgto elektroierīču skaitam, svarīga ir cilvēku apzināta nepieciešamība dzīvot videi draudzīgi.

Šogad Zemes stundā iesaistās arī Alūksnes novada pašvaldība, kas plāno akcijas laikā nedaudz samazināt ielu apgaismojuma intensitāti atsevišķās pilsētas ielās, kur tas ir iespējams, izmantojot attālināto apgaismojuma vadības sistēmu. Tās būs Alsviķu, Liepu, Rūpniecības, Ganību, Glika, Smilšu, Ojāra Vācieša, Latgales, Ozolu, Cerību, Robežu, Ezermalas ielas, kā arī Pilsētas bulvāris (lielākā daļa) un Raiņa bulvāris.

Lai pievienotos akcijai, aicinām ikvienu arī savās mājās uz stundu izslēgt gaismu un iesaistīšanos akcijā parādīt, ievietojot ierakstu sociālajos tīklos kopā ar mirkļbirku #zemesstunda.

Izslēdzot gaismu, akcijas dalībnieki parāda, ka vides problēmu risināšana ir svarīga, ka vēlas dzīvot tīrā vidē un grib, lai tāda iespēja būtu arī bērniem. Akcijas rīkotāji uzsver, ka ikviens var kaut ko darīt, lai mūsu vienīgajām mājām – Zemei, būtu vairāk spēka. Darīšana nav tikai viena stunda ik gadu Zemes stundā. Tās ir ikdienišķas izvēles visa gada garumā.

Sanita PĀSA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

PDF aicina iedzīvotājus pievienoties Zemes stundai un lēmumu pieņēmējus iekļaut dabas daudzveidību politiskajā dienas kārtībā

Jau šo sestdien, 30.martā, visā pasaulē, tostarp Latvijā, tiks svinēta Zemes stunda. Klimata un dabas pētnieki un speciālisti šobrīd nākotni krāso drūmās krāsās, un tam, protams, ir pamats. Taču Zemes stunda ir arī apliecinājums tam, ka sabiedrības iesaistīšanas var būt spēcīgs stimuls pārmaiņām globālā mērogā. Pasaules Dabas fondam (WWF)  ir pamats secināt, ka Zemes stunda, kas ir pasaulē lielākā vides akcija, ir radījusi būtisku grūdienu, lai cilvēki dažādas pasaules vietās uzzinātu, ka klimata pārmaiņas notiek, ka tās notiek arī cilvēka darbības rezultātā un ka mums ir vēl iespējas glābt šo pasauli.

Pasaules Dabas fonds (WWF), organizējot Zemes stundu visā pasaulē, nu jau otro gadu aicina pievērst uzmanību vēl vienai globālai problēmai. Proti, dabas daudzveidības samazināšanās.

2009. gadā tika izstrādāts termins – planētas iespējas (planetary boundaries – angļu val.), kas analizēja dažādus vides draudus, kas nu jau nonākuši ārpus drošas planētas darbības robežām. Zinātnieki konstatēja, ka ārpus drošās zonas ir klimata pārmaiņas, slāpekļa apsaimniekošana un dabas daudzveidības samazināšanās. Klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās veido pamatu planētas iespējām. Līdzīgi kā stabila ekonomiskā situācija, pieejama veselības aprūpe un droša vide veido pamatu cilvēku iespējām Latvijā un visā pasaulē.

Pasaules Dabas fonda sadarbībā ar Londonas Zooloģijas biedrību (Zoological Society of London) sagatavotajā Dzīvās planētas ziņojumā (Living planet report) norādīts, ka periodā no 1970.gada līdz 2014.gadam par 60% sarukušas mugurkaulnieku populācijas. Savukārt 2019.gada sākumā publicētajā entomofaunas ziņojumā zinātnieki brīdina, ka nākamajās desmitgadēs varētu izzust ap 40% kukaiņu sugu.

Draudi, ko rada klimata pārmaiņas un dabas daudzveidības samazināšanās, var likt lielai daļai pasaules iedzīvotāju zaudēt mājas, pārtikas avotus un iztikas līdzekļus. Tās nav tādas tālas un nesasniedzamas pārējās pasaules problēmas. Pirmie dabas skaitīšanas rezultāti rāda, ka arī Latvijā būtiski samazinās dabas daudzveidība. Dabas skaitīšanas pirmajā gadā vērtīgos biotopus konstatēja vien piektajā daļā no apsekotajām teritorijām. Īpaši apdraudētas ir pļavas. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti konstatējuši, ka no pērn apsekotajām pļavām par bioloģiski vērtīgām var uzskatīt vien 17 %.  Taču bioloģiskā daudzveidība pļavās dod mums iespēju tikt pie neaizvietojamām dabas veltēm (tējas, ekstrakti un citas sastāvdaļas medikamentiem un kosmētikai, medus un citi bišu produkti). Tāpat samazinās arī vērtīgo mežu biotopu apjomi – meži kļūst jaunāki un vienveidīgāki.

“Tas, uz ko šobrīd gribam aicināt sabiedrību, ir apzināties, ka dabas vērtības ir izšķirīgi svarīgas daudz plašākai sabiedrībai nekā tas šķiet pirmajā mirklī. Šeit nav stāsts par kādas sugas skaita samazināšanos, par to, ko mēs redzam vai sajūtam pastaigās upes krastā, bet gan par masveida bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kam ir milzīga ietekme uz katru no mums, uz sociālajam un ekonomiskajām sistēmām kopumā jebkurā vietā pasaulē. Šogad, izslēdzot gaismu, tā simboliski pievienojoties Zemes stundai, mēs aicinām cilvēkus arvien nopietnāk attiekties pret dabas resursu izmantošanu un lēmumu pieņēmējus nopietnāk apsvērt bioloģiskās daudzveidības jautājumu iekļaušanu dabas resursu apsaimniekošanā,” uzsver Pasaules Dabas fonda (PDF) direktors Jānis Rozītis.

Atgādinām, ka Zemes stunda ik gadu notiek marta pēdējā sestdienā, no plkst. 20.30 līdz 21.30 pēc vietējā laika, kad pasaules iedzīvotāji ir aicināti izslēgt gaismu, tā simboliski pievienojoties Zemei. Kā ik katru gadu, arī šogad PDF, sadarbībā ar Tetra Pak organizēs Zemes stundas koncertu, savukārt, vairāk nekā  50 pašvaldību pieteikušas dažādu Zemes stundai veltītu pasākumu organizēšanu. Tāpat PDF arī aicina dažādu valsts iestāžu, uzņēmumu un citu lielu ēku apsaimniekotājus pēc iespējas samazināt ārējo apgaismojumu, tā demonstrējot savu atbalstu vides problēmu risināšanai.