Alūksnes novada pārstāvji tikās ar Apes novada iedzīvotājiem

 Pirmdien, 8. aprīlī, Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji – domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis, priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers un Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite apmeklēja Api, kur tikās ar Apes novada iedzīvotājiem, lai runātu par iespējamo administratīvi teritoriālās reformas risinājumu Apes novadam vai tā daļai apvienojoties ar Alūksnes novadu.

  Kopā ar Alūksnes novada pārstāvjiem ar sanākušajiem apeniešiem tikās Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts un priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju. J. Liberts, sākot sarunu, uzsvēra, ka Apes novada iedzīvotājiem jau bijušas tikšanās ar Valkas un Smiltenes novadu vadības pārstāvjiem un to rezultāts radījis priekšstatu, ka Virešu un Gaujienas iedzīvotāji vēlētos pievienoties Smiltenei, savukārt Ape vienmēr vairāk bijusi saistīta ar Alūksni.

  A. Dukulis un Dz. Adlers tikšanās sākumā uzsvēra, ka tās mērķis nav apeniešus pārliecināt pievienoties Alūksnes novadam, bet sarunāties. A. Dukulis norādīja, ka novadu veidošanā būtu jāņem vērā iedzīvotāju dabiski izveidojušās saites un kustības virzieni, un uzsvēra, ka pēc Apes novada atdalīšanās no Alūksnes rajona 2009. gadā, daudzas saiknes Apes novada iedzīvotājiem ar Alūksni saglabājās. Viņš pauda viedokli, ka pašvaldību reformai sekos reforma arī citās nozarēs.

 Dz. Adlers aicināja Apes novada iedzīvotājus izvērtēt viedokļus par to, ar kuru no kaimiņu novadiem labāk apvienoties, un savu viedokli darīt zināmu pašvaldībai, lai tā var to tālāk paust par reformu atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

 Īsi iepazīstinot ar galvenajiem pašvaldības attīstības virzieniem, Dz. Adlers sacīja, ka Alūksnes novads tiecas uz lieliem mērķiem, lai veidotu stipru teritoriju. Viņš uzsvēra, ka primārais aspekts ir darba vietas, jo visu sniegto pakalpojumu kvalitāte ir atkarīga no labi atalgotām darba vietām, tādēļ Alūksnes novada pašvaldība rūpējas par projektiem, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību un jaunu darba vietu veidošanos.

 Priekšsēdētāja vietnieks norādīja, ka neatkarīgi no tā, kura novada sastāvā Ape būs nākotnē, visu Austrumlatvijas novadu attīstība ir saistīta ar investīciju apjomu un par to visiem novadiem būtu jācīnās kopā.

 Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja A. Prižavoite uzsvēra, ka no 2013. līdz 2018. gadam Alūksnes novada pašvaldības īstenojusi projektus par 38 miljoniem eiro, gatavības fāzē ir projekti par 8 miljoniem eiro, kā arī virkne projektu, kas ir ieceres stadijā. Viņa apliecināja, ka Alūksnes novadā finanšu ieguldījumi projektos sadalās līdzsvaroti starp pagastu teritorijām un pilsētu un to pierāda gan 2017., gan 2018. gadā pabeigtie projekti, kur vērojams, ka aptuveni puse investīciju nonāk pagastu teritorijās un puse – pilsētā.

 Stāstot par ieguldījumiem pagastu teritorijās, A. Prižavoite informēja, ka Alūksnes novadā ir pabeigti pagastu ceļu pārbūves projekti, sāksies koplietošanas meliorācijas sistēmu projekti pagastos, pagastos īsteno LEADER projektu, arī jauno sociālās aprūpes centru “Pīlādži” pašvaldība izveidoja Mālupes pagastā, savukārt pašvaldības budžetā ir mērķprogramma, no kuras katra pagasta pārvalde saņem 40 tūkstošus eiro četru gadu laikā iedzīvotājiem svarīgu prioritāšu projektiem.

 Astrīda Harju rosināja Apes novada iedzīvotājus domāt, analizēt, vērtēt un salīdzināt Alūksnes un Smiltenes novadus no dažādiem skatu punktiem, J. Liberts aicināja iedzīvotājus izteikt savas domas par labāko reformas variantu Apes novadam un pašvaldība šo viedokli paudīs ministrijai.

 Kāda no apenietēm bija apkopojusi informāciju par vairāk nekā 30 dažādiem valsts, pašvaldības un komercpakalpojumiem, ko Apes novada iedzīvotāji saņem Alūksnē, un uzsvēra, ka vecākā gadagājuma apenieši nav izrādījuši vēlmi pievienoties Smiltenei.

 Apenieši interesējās par to, kāds ir Alūksnes novada pašvaldības vadības skatījums uz izglītības iestāžu tīklu, to finansēšanas kritērijiem, kultūras iestāžu darbību un pakalpojumiem, kādus varētu saglabāt Apes novada teritorijā, ja reformas rezultātā tas apvienojas ar Alūksnes novadu. Alūksnes novada pašvaldības vadība uzsvēra, ka tā ir Apes novada iedzīvotāju izšķiršanās, kura novada sastāvā turpmāk dzīvot, un, ja lēmums būs par labu Alūksnes novadam, tad varēs plānot, kā nodrošināt nepieciešamos pakalpojumus, bet šobrīd konkrētu plānu par to, kā varētu izskatīties struktūra apvienotā novadā, nav.

 A. Dukulis pastāstīja par pērn darba grupas veikto analīzi par novada izglītības iestādēm un uzsvēra, ka tuvāko divu gadu laikā izglītības jomā Alūksnes novadā nekas nemainīsies, ņemot vērā, ka šobrīd nav skaidrības par to, kas notiks valstī. Viņš uzsvēra, ka, gatavojot darba grupas ziņojumu, pirmajā vietā liktas skolēnu, ne tik daudz skolotāju intereses, lai skola būtu vieta, kur iegūt kvalitatīvu izglītību. Savukārt attiecībā uz kultūras iestāžu tīklu, A. Dukulis sacīja, ka pagastos ir jāsaglabājas centriem, kur sanākt kopā vietējiem iedzīvotājiem, vien jautājums, kā tos nosauc.

 Sarunas noslēgumā Dz. Adlers aicināja Apes novada iedzīvotājus būt aktīviem vēlētājiem gan nākamajās pašvaldības, gan Saeimas vēlēšanās, un rosināt jaunajam ministram mainīt Saeimas vēlēšanu sistēmu, lai nodrošinātu, ka no katra jaunveidojamā novada Saeimā būtu pa vienam pārstāvim, kas spētu aizstāvēt konkrētā novada intereses.

Teksts: Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Foto: Sanita Pāsa,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste