Kāpēc ir svarīgi šķirot atkritumus?

Ik dienu visā pasaulē tiek saražots miljardiem dažādu preču, kas nonāk veikalu plauktos un pēc tam mūsu mājās. Lai šīs preces saražotu, tiek patērēti dabas resursi – ūdens, koks, metāls, nafta un citi, kuru daudzums dabā strauji sarūk, un daži no tiem nav atjaunojami. Kad preces ir nokalpojušas savu mūžu, tās nonāk atkritumos, kuru daudzums ar katru gadu arvien pieaug. Ik gadu Latvijā tiek radīts apmēram 600 – 700 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu, no kuriem 420 – 490 tūkstoši tonnu rada iedzīvotāji. Lielākā daļa no tiem tiek apglabāta speciāli tam paredzētajās teritorijās – atkritumu poligonos, taču poligonu kapacitāte samazinās proporcionāli jaunu atkritumu daudzuma pieaugumam. Viens no efektīvākiem veidiem, kā samazināt gružu apjomu ir atkritumu šķirošana, kuras rezultātā tiek radītas otrreizēji pārstrādātas izejvielas jaunu preču ražošanai, taupīti dabas resursi un mazinās cilvēka kaitējums apkārtējai videi. Par to, kāpēc ir svarīgi šķirot atkritumus stāsta SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors.

dus atkritumus var šķirot?

J.Ugors: “Nav noslēpums, ka lielākā daļa no atkritumiem ir pārstrādājami. Atkritumu šķirošana nodrošina, ka tie atkritumi, kuri ir pārstrādājami, atgriežas atkārtotā apritē, nevis tiek apglabāti atkritumu poligonos. Lai atkritumi nonāktu līdz pārstrādei, tie ir atbilstoši jānošķiro. Latvijas pilsētās šobrīd ir ierīkotas atkritumu šķirošanas infrastruktūras – uzstādīti šķiroto atkritumu konteineri, izbūvēti šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumi – kas ikdienā ļauj iedzīvotājiem šķirot papīru, plastmasu un stiklu. Savukārt, speciālajos dalīto atkritumu pieņemšanas laukumos ir iespējams nodot arī tā saucamos bīstamos atkritumus – baterijas, elektrotehniku, spuldzes, būvgruži utt.”

Kāpēc nesašķirotie atkritumi ir bīstami apkārtējai videi?

J.Ugors: “Katrs Latvijas valsts iedzīvotājs vidēji gadā saražo vairāk kā 400 kilogramu sadzīves atkritumu, bet no visa radītā atkritumu apjoma tikai 80% tiek noglabāti izgāztuvēs un poligonos. Tas nozīmē, ka pārējie atkritumi nonāk dabā – mežos, pļavās un citās vietās, kur dabīgi veidojas nelegālās izgāztuves. Nelegālo atkritumu izgāztuvju veidošana ne tikai pārkāpj likumu, kas rūpējas par to, lai atkritumu apsaimniekošana notiktu cilvēkiem un dabai draudzīgā veidā. Tā kaitē videi un apdraud apkārtējo ekosistēmu, piesārņojot augsni un ūdeni. Piemēram, ievērojamu daļu no atkritumiem veido plastmasu saturošie materiāli. No vides viedokļa, plastmasa nav pateicīgs materiāls, jo nesadalās, bet piesārņo vidi. Dedzināt to arī nedrīkst jo rodas toksiskas gāzes. Plastmasas atkritumi ik gadu nogalina ļoti daudz putnu un jūras zīdītāju, bet Klusajā okeānā ir izveidojusies vesela “Atkritumu sala” – plastmasas piesārņojums, kas pēc aptuvenām aplēsēm aizņem pat 0,4% – 0,8% no Klusā okeāna teritorijas. Iedomājaties, iepakojums (tostarp arī polietilēna maisi, PET pudeles u.c.) veido apmēram 30% no mājsaimniecības atkritumiem, bet, ja pieskaitām arī citus pārstrādājamos atkritumus – nolietotās elektropreces, baterijas, autoriepas, bioloģiskos atkritumus, tad pārstrādājamo atkritumu daudzums divkāršosies! Vienlaikus noglabājami paliktu vien ceturtdaļa no mājsaimniecības atkritumiem. Secinājums ir vienkāršs – jo mazāk nepārstrādātos atkritumus radīsim, jo mazāk teritoriju būs jāpārvērš par atkritumu poligoniem un vairāk vietas paliks tīrai videi.”

das ir atkritumu šķirošanas priekšrocības īslaicīgi un ilgtermiņā?

J.Ugors: “Ir vairāki iemesli, kādēļ atkritumi ir jāšķiro, viens no būtiskākajiem – uzņemties atbildību par sevi un pasauli, kurā dzīvojam. Atkritumu šķirošanai ir arī vairāki ieguvumi gan sabiedrībai un videi, gan arī katram no mums individuāli. Pirmkārt, nošķirojot pārstrādājamos no sadzīves atkritumiem, mēs samazinām kopējo apglabājamo atkritumu daudzumu, kas uz visiem laikiem nonāk atkritumu poligonos. Otrkārt, sašķiroto atkritumu pārstrāde ļauj taupīt arī enerģiju un dabas resursus. Piemēram, pārstrādei nodotais stikls kūst pie zemākas temperatūras nekā nepieciešams pirmreizējā stikla ražošanai, tāpēc stikla pārstrādei vajadzīgā enerģija ir par 32% mazāka. Savukārt, pārstrādājot papīru tiek taupīta enerģija, samazināts izmešu daudzums gaisā un ūdens patēriņš, kā arī kopējais atkritumu daudzums. Papīra otrreizēja pārstrāde arī ir veids, kā saglabāt mežu platības – ir aprēķināts, ka viena tonna makulatūras ietaupa vidēji gandrīz 4 m3 koksnes – tas nozīmē, ka tiek saglābti 12 – 14 pieauguši koki. Interesanti, ka papīra šķiedru var izmantot līdz pat septiņām reizēm, PET materiālu (kas veido plastmasas dzērienu iepakojumu un iegūts no neatjaunojamā dabas resursa:naftas) līdz pat 30 reizēm, bet stiklu var pārstrādāt bezgalīgi. Treškārt, pārstrādes rezultātā tiek radītas izejvielas jaunu preču ražošanai, tādējādi veidojot efektīvu resursu apriti dabā. Papildus tam atkritumu šķirošana ikdienā ir iespēja samazināt ikmēneša maksājumus par atkritumu apsaimniekošanu gan daudzdzīvokļu mājās, gan privātsaimniecībās, jo šķiroti atkritumi tiek apsaimniekoti bez maksas.”

Ko iegūst no pārstrādei nodotajiem atkritumiem?

J.Ugors: “Lai samazinātu atkritumu daudzumu, radušos atkritumus cenšas izmantot kā izejvielas ražošanā. Šādi sašķiroti atkritumi nonāk otrreizējā pārstrādē un turpina savu dzīvi kā jaunas lietas. Ne visi zina, ka no PET pudelēm tiek izgatavoti vairāki produkti, tostarp tekstilšķiedra, kas ļauj ražot ne tikai džemperus, T-kreklus, bet arī polsterētas segas, paklājus, u.tml. Pārstrādāts alumīnijs tiek izmantots, lai ražotu jaunus iesaiņojuma materiālus, taču to izmanto arī citur – celtniecībā un transporta jomā. Stikla rūpniecībā no jauna tiek izgatavots stikls. Šādā veidā pārstrādāts stikls saglabā tādas pašas īpašības, kādas ir jaunam stiklam, un tādējādi pilnībā ir piemērots jaunu stikla pudeļu ražošanai. Papīru arī var pārstrādāt vairākas reizes. No 1 tonnas makulatūras var iegūt 1 tonnu jauna papīra, ne vairāk, ne mazāk.”

 

Atkritumu šķirošana ir veids, kā ikviens no mums var ikdienā gādāt par taupīgu dabas resursu izmantošanu, jo pareizi sašķiroti atkritumi tiek pārvērsti par ražošanas izejvielām, kas izmantojamas atkārtoti, tādējādi netiek piesārņota apkārtējā vide, līdz ar to netiek radīti draudi cilvēku un citu dzīvo būtņu veselībai. Ir svarīgi, lai atkritumu šķirošana taptu par neatņemamu katra iedzīvotāja sadzīves daļu, un jo agrāk šis ieradums iedibinās, jo labāk. Tāpēc šogad SIA “Pilsētvides serviss” organizē vides izglītības konkursu “Dzīvo zaļi”, kas mudinās tā dalībniekus ne tikai vairāk izzināt un izprast atkritumu apsaimniekošanas procesu, bet arī rast citus veidus, kā savu ikdienu padarīt videi draudzīgāku.

KONKURSS “DZĪVO ZAĻI”