Nāk pavasaris, atdzīvojas daba, atnesot līdz jaukos Lieldienu svētkus. Katras grupiņas skolotājas jau savlaicīgi saplānojušas visas grupā veicamās aktivitātes, kas balstītas uz seno tradīciju iedzīvināšanu un piedzīvošanu. Protams, viss, kas notiek iestādē, tiek darīts zināms arī ģimenēm mājās, lai katrs pēc savām vēlmēm varētu aizrautīgi darboties arī tad, ja bērns iestādi neapmeklē.
Lai gan šogad izpalika plašā svētku svinēšana un jautrais jampadracis visiem kopā, mūzikas un sporta skolotājas bija parūpējušās, lai svētku prieks nevienam nekur nepazustu, bet gluži otrādi, vairotos, dotu pozitīvas emocijas un ierosmes svētku svinēšanai mājās garajās Lieldienu brīvdienās.
Katra grupa, skolotājas un bērni, jau savlaicīgi bija parūpējušies par atbilstošiem rotājumiem Iestādes laukumos ar vēlmi, lai Lieldienas neiet garām, bet nāk pie mums un kārtīgi paviesojas!
Vēl joprojām:
Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību un veicināt tās svētību.
Lieldienu izdarības ir simboliska palīdzība dabai, lai tā ātrāk atgūtu savas krāšņās, vasarīgās rotas!
Lieldienās pastāv neskaitāmas tradīcijas, kuras tiek piekoptas jau kopš seniem laikiem. Dažas no tām tiek ievērotas arī mūsdienās.
Sportiskie “Garauša Lieldienu piedzīvojumi”
Tāpāt arī mēs “SPRĪDĪTIS” gribējam piekopt dažas Lieldienu tradīcijas apvienojot ar sportiskām aktivitātem. Bija piedāvātas divas Lieldienu aktivitātes. Mums bija arī divi Lieldienu zaķi, kuri vadīja sportiskas aktivitātes – MARTA zaķis (Jūlija TETERE-TETEROVSKA) un APRĪĻA zaķis (Dita HOLLA).
Viena no Lieldienu tradīcijām ir olu meklēšana, tāpēc pirmā piedāvātā aktivitāte bērniem bija meklēšana, tikai, joks, šoreiz ne olu, bet krāsainas plastmasas bumbiņas. Bumbiņas tika paslēptas zem dažādiem priekšmetiem: konusiem (augstiem un zemaiem, cinīšiem, līdzsvara tiltiņiem, spainīšiem. Bērnu uzdevums bija atrast visas bumbiņas. Atrastās bumbiņas bija jāieliek savas komandas grozā. Vecāko bērnu grupiņas tika sadalītas divās komandās, tāpēc lielajiem notika stafete, kura komanda salasīs vairāk bumbiņas. Otrs uzdevums – sašķirot pēc krāsām, kura komanda pareizi sašķiros krāsainās bumbiņas. Laukuma otrā pusē bija noliktas četras plastmasas kastes, katra kaste ielikta vingrošanas riņķī, vingrošanas riņķi bija četrās dažādās krāsās (zila, sarkana, zila un dzeltena), tādā pašā krāsā kā krāsainās bumbiņas. Kad visas bumbiņas bija salasītas un sašķirotas, gājam ar bērniem pārbaudīt, vai bumbas ir pareizi sašķirotas pēc krāsām. Bērni visi kopā sauca krāsas. Jaunāko bērnu grupiņām uzdevums bija tāds pats, tikai nenotika stafete.
Lai nodrošinātu drošu sportisko aktivitāti, skrēja lasīt un šķirot bumbiņas pa divi vai četri bērni reizē, lai nesaskrietos. Bērniem ļoti lielu prieku sagādāja apslēpto oliņu meklēšana un atrašana.
Aprīļa zaķa (Dita HOLLA) centrā bērniem bija iespēja noskaidrot – kāpēc vienu Garauša draugu sauc par Marta zaķi, bet otru par Aprīļa zaķi. Vai Jūs to zināt? Mēs kopā ar zaķu draugiem to noskaidrojām.
Lielajiem zaķu draugiem pašiem bija jāsadalās divās komandās; jāizvēlas un jāpaņem no groza ola (grozā bija dažāda izmēra olas – lielas, vidējas un mazas) kā arī jāpaņem divas nūjas, tad uz tām uzliekot olu divatā bija jānes līdz trīs groziem (mazs, vidējs un liels) un ola jāieliek attiecīgajā grozā, ņemot vērā tās izmēru.
Otrs uzdevuma veids zaķu draugiem bija iespēja izvēlēties no trīs karošu veidiem (pēc materiāla – koks, plastmasa un metāls; kā arī salīdzināt tās pēc izmēra – maza, vidēja un liela) ar kuru nest pašu izvēlēto olu līdz groziem. Ola bija jānes vienā rokā turot karoti, otru roku turot aiz muguras, uzmanīgi nenometot olu zemē – pārvietojoties pāri zemajām barjerām vai arī ejot līku loču apkārt konusiem.
Kad uzdevums bija paveikts un visas olas veiksmīgi nonāca Aprīļa zaķa grozos, kopā ar bērniem tika veikta pārbaude. Tika izpētīti grozi un olas kuras neiederējās grozā pēc izmēra bērni paši ielika pareizajā. (to pašu veica arī mazie zaķu draugi)
Mazajiem zaķu draugiem uzdevums bija apskatīt olas, kuras atradās Aprīļa zaķa grozā. Kopā ar zaķi viņi noskaidroja, kuras olas ir lielas un kuras ir mazas, kā arī vērojot grozus secināja, kuras olas, kur būs jāliek. (divi grozi – liels un mazs) Tad zaķu draugi skatījās kādus rīkus piedāvā zaķis ņemt olu nešanai – tika noskaidrots, ka tās ir karotes. Kopā mēģināja saprast no kāda materiāla karotes izgatavotas un vai tās ir vienādas, tad katrs izvēlējās sev karoti un devās veikt uzdevumu.
Veicot šos uzdevumus zaķēni uzzināja tik daudz!
Muzikālās Lieldienas “Spīdi nu, saulīte!”
“Apaļš kā pūpols, veselība iekšā, slimība ārā”, ar šiem vārdiem mūzikas skolotājas un bērni ievadīja Lieldienu svētkus “Sprīdītī”. Pūpola zariņš maigi nopaijā bērnus, un piedzīvojumi var sākties!
“Bērni, iejūgsim savus kumeliņus un dosimies ceļojumā! Kā jūs domājat? Kurp mēs dosimies?”
“Uz Rīgu! Uz Alūksni!”
“Nu, nē! Ir taču pavasaris, Lieldienas. Brauksim uz laukiem gavilēt kalna galā! Lai tālu skan. Sasauksim putnus!” Un latviešu tautasdziesmai “Kumeliņi” skanot, dodamies ceļā un nonākam kalna galā. “Putnu māte putnus sauca, kalniņā stāvēdama”. Bērni pazīst daudzus putnus- zvirbuli, cīruli, pelēko balodīti un citus. Tos visus sasaucam gavilējot ū-ā-ū. Tiešām tālu skan.
Bērni zina, ka Lieldienas rītā agri jāceļas un strautā jāmazgā mute. Bet kurš laukos palīdz agri piecelties? Nu protams, ka gailītis. Šodien varam pārvērsties arī par gailīšiem un griezties jautrā dejā. Kamēr dejojam, kāds maisiņā paslēpis krāsainas oliņas. Skandējam, padodot maisiņu ar oliņām pa apli-
” Ziema kāva pavasari ar sudraba zobentiņu,
Pavasaris gaiņājās”…paņemot oliņu domājam, ar ko gaiņājas pavasaris, izņemtās oliņas krāsā?
Nobeigumā mežmalā satiktais zaķēns visus aicina uz jautru rotaļu – Lai priecīgas Lieldienas!
Sagatavoja: Jūlija TETERE –TETEROVSKA, Dita HOLLA, Vita VĒRDIŅA, Linda BERKULE
