Aicinām iepazīt Izglītības pārvaldes darbu

Fotoattēlā nav: Daiga Sliņķe, Ingrīda Rateniece (psihologi), Ieva Baltā-Pilsētniece (izglītības metodiķe)

Turpinot iepazīstināt ar Alūksnes novada pašvaldības iestādēm, šoreiz saruna ar Izglītības pārvaldes vadītāju Guntu Kupču un viņas kolēģēm – izglītības metodiķēm Silvu Zariņu un Ingu Meirāni, speciālās izglītības skolotāju Inetu Bērziņu psiholoģi Līgu Amosovu.

Kas ir Izglītības pārvaldes galvenie pienākumi?

 Saskaņā ar Izglītības likumu Izglītības pārvalde īsteno un nodrošina funkcijas izglītības pārvaldības un izglītības kvalitātes nodrošināšanas jomā. Pārvalde ir atbildīga par novada izglītības attīstības stratēģiju un attīstības plānu izstrādi saskaņā ar valsts un pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem. Iestādes atbildībā ir metodiskā, informatīvā un citāda veida intelektuālā atbalsta organizēšana izglītojamiem, pedagogiem un vecākiem. Šis atbalsts ietver arī novada izglītības iestāžu sadarbības koordinēšanu, sabiedrības informēšanu par pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstību un sasniegumiem. Šajā strauji mainīgajā pasaulē ārkārtīgi svarīgi ir piedāvāt pedagogiem atbilstošu profesionālās kompetences pilnveidi, kā arī nepārtraukti risināt vides, infrastruktūras un tehnoloģisko attīstību. Līdzīgi situācijai citos novados, arī Alūksnes novadā ir jārisina pedagoģiskā personāla plānošana un piesaiste.

 Pārvalde nodrošina valsts pārbaudes darbu organizēšanu, piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, dažādos projektos un sporta sacensībās, koordinē gatavošanos un dalību Skolēnu Dziesmu un deju svētkos, kā arī nodrošina bērnu un jauniešu audzināšanas un karjeras izglītības darbu, interešu un profesionālās izglītību. Sadarbībā ar citām pašvaldības iestādēm tiek risināti bērnu tiesību aizsardzības jautājumi. Apzināmies, ka pieaugušo izglītības jomā piedāvājums novada iedzīvotājiem var būt plašāks.

Kāda ir iestādes ikdiena, grūtākie, sarežģītākie mēneši?

 Ikdiena ir dažāda. Gandarījumu dod dažādos pasākumos satiktie erudītie speciālisti, pedagogi, kuriem patiesi rūp izglītības jautājumu risināšana. Ir tikšanās, kad pēc sarunas vari nojaust, ka tā neizdevās, varbūt pietrūka argumentācijas, laika, vēlmes iedziļināties jautājumā. Atbildīgākie divi mēneši Izglītības pārvaldei ir maijs un augusts. Maijs, jo jānodrošina mācību procesa norise un  vienlaicīgi sākas arī valsts pārbaudes darbu sesija, notiek arī noslēdzošie mācību gada pasākumi izglītojamiem. Augusts ir svarīgs, jo jāizplāno, jāizrunā jautājumi, kas saistās ar aktualitātēm, darba prioritātēm jaunajā mācību gadā. Pārējos mēnešos notiek darbs ar  plānotajām aktivitātēm un jāveic dažādi neparedzēti darba uzdevumi. Reizēm pamatpienākumu veikšanai pietrūkst laika un, par nožēlu, jāteic, ka pietrūkst laika arī pašizglītībai un procesiem, kas nodrošinātu labāku saikni un sapratni starp skolotājiem un Izglītības pārvaldi. Uzskatu, ka pārvaldes darbiniekiem ir ļoti daudz un pastāvīgi jāmācās, lai sarunas un kopējais darbs ar izglītojamiem, pedagogiem, vecākiem kļūtu arvien efektīvāks.

Kāds ir iestādes darbinieku sastāvs?

 Izglītības pārvaldē ir 3 (2,5 slodzes) izglītības metodiķi, vadītājs un atbalsta personāls 5 cilvēku sastāvā.

 Iepriekš jau minēju, ka viens no galvenajiem pārvaldes uzdevumiem ir organizēt visa veida atbalstu skolotājiem, izglītojamajiem un vecākiem. Lielu šī atbalsta daļu veic mūsu atbalsta personāls – izglītības psihologs, skolotājs logopēds un speciālās izglītības pedagogs.

 Ineta Bērziņa: Pašvaldības izglītības atbalsta centrs atrodas Pils ielā 21, Alūksnē, kur ir pielāgotas telpas tieši atbalsta personāla funkciju veikšanai un nodarbību vadīšanai. Jāteic, ka citi novadi, viesojoties vizītēs pie mums, balstoties uz mūsu pieredzi ir izveidojuši arī savos novados līdzīgas atbalsta personālam darba telpas.

 Kādēļ ir svarīgi, lai šīs telpas būtu kaut kur ārpus skolas? Uz šīm telpām bērni nāk labprātāk nekā uz skolu, jo viņi tā jūtas vairāk pasargāti no apkārtējo uzmanības. Tas pats ir attiecināms uz vecākiem, kas uz atbalsta telpām izvēlas nākt labprātāk nekā uz skolu, balstoties savās personīgajās atmiņās par skolu. Otrs iemesls – atbalsta personāls skolēnus nevar pieņemt stundu laikā. Šīs telpas atrodas pilsētas centrā, tām ir ērti piekļūt un tur nodarbības var notikt līdz pat vēlam vakaram.

 Parasti atbalsta personālu izveido kā komandu, jo speciālisti viens otru papildina un atbalsta. Lai arī komanda ir neliela, šobrīd tā sniedz atbalstu visām novada skolām un bērnudārziem un arī bērniem, kas līdz pieciem gadiem dzīvo mājās. Izbraukumi uz skolām notiek pēc atsevišķa grafika vai arī pēc iepriekšējas vienošanās. Šādos gadījumos viss atbalsta personāls brauc kopā, lai sniegtu pēc iespējas lielāku palīdzību. Ja vecāki paši vēlas, viņi bērnus ved arī uz papildu nodarbībām uz pilsētu vai arī organizējam tiešsaistes nodarbības.

 Atbalsta speciālisti iesaistās pedagoģiski medicīniskās komisijas darbā, kas izvērtē skolēna veselības stāvokli un nosaka atbilstošu izglītības programmu, pēc kuras mācīties. Iepriekš šī komisija izvērtēja bērnus līdz 4. klasei neatkarīgi no vecuma. Ar šo mācību gadu izvērtēs arī 5. klases skolēnus un nākošajā gadā arī 6. klases skolēnus neatkarīgi no vecuma.

Kādi notikumi rada vislielāko gandarījumu un, kas ir bijis sarežģītākais darba pieredzē?

Inga Meirāne: Milzīgu gandarījumu dod Dziesmu un deju svētku nedēļas, kad viss ir piesātināts ar dažādiem pasākumiem un ir sajūta, ka novads tik tiešām ir kā viens vesels, un visi kopā var izbaudīt svētkus, parūpēties un uzklausīt viens otru.

 Silva Zariņa: Katru pavasari gandarījumu sagādā olimpiāžu, konkursu un sacensību laureātu godināšanas pasākums, kur godinām skolēnus, pedagogus un vecākus par sasniegumiem mācību gadā. Lielākoties uz šo pasākumu ierodas skolēni kopā ar vecākiem. Ieraugot vecāku lepnumu par savu bērnu sasniegumiem, paliek siltāk ap sirdi un saproti, ka šis atbalsts no vecāku puses nozīmē ļoti daudz.

 Nopietnākais pārbaudījums noteikti bija Covid-19 pandēmijas laiks, gan domājot par mācību procesa organizēšanu, gan arī par skolēnu un skolotāju atbalstu. Šajā laikā trūka zināšanu un pieredzes, kā visu veiksmīgāk risināt, kā strādāt, kā sabalansēt mācības. Nezināmā bija krietni vairāk nekā zināmā. Pirmais gads pandēmijā bija ļoti izaicinošs. Projekts “Skola 2030” arī noteikti ir izaicinošs, bet tur viss vairāk atkarīgs no pedagoga profesionalitātes un pārmaiņu uztveres.

Tāpat kā nemitīgi mums visapkārt mainās dzīve, mainās arī bērni un sabiedrība, un dažādi ikdienas procesi. Kā, jūsuprāt, var raksturot šī brīža skolēnu un skolotāju?

 Silva Zariņa: Šobrīd var novērot, ka skolēniem ir augstāka iniciatīva, viņi mazāk baidās un vairāk uzdrošinās rīkoties. No vienas puses tas ir labi, taču no otras puses – pieaug nozīme iemācīties robežas un apziņu, cik daudz drīkst atļauties. Skolēniem mazāk baidoties un vairāk uzdrīkstoties, noteikti pieaug visatļautība un necieņas izrādīšana, kā ietekmei īpaši tiek pakļauts skolotājs.

 Jaunieši un bērni šobrīd prasa vairāk izskaidrot uzdevumu būtību un jēgu. Viņi cenšas praktiskajos uzdevumos vairāk saskatīt jēgu un saprast, kādēļ to būtu nepieciešams veikt, kāds no tā viņiem būs ieguvums.

 Jaunatne tagad vairāk domā par dabu un tās saudzēšanu, savas vides sakopšanu. Var just, ka šo zināšanu pamats jau ir no bērnudārza un, nonākot skolā, zināšanas ir ar stingru pamatu, uz kura bāzes skolēni vēlas attīstīties un rīkoties vēl vairāk.

 Ineta Bērziņa: No negatīvās puses jāteic, ka skolēni paliek fiziski arvien vājāki un neveselāki, nepievērš uzmanību savai veselībai. Par tendencēm ir kļuvusi neveselīga pārtika un ievērojams saldumu patēriņš, neveselīgs dzīvesveids, ierobežots kustību un fizisko aktivitāšu daudzums. Šobrīd lielākā daļa izvēlas neiesaistīties sporta aktivitātēs, dejās, bet brīvo laiku pavadīt pie digitālo ierīču ekrāniem.

 Līga Amosova: No psihologa puses var teikt, ka bērni paliek arvien jutīgāki pret attieksmi, pārmaiņām un ir palielinājies trauksmainums.

 Noteikti ir mainījušies arī skolēnu socializēšanās paradumi skolās. Ja kādreiz atnāci uz skolu un bija savu interešu bariņi no basketbola, dejām, citām nodarbībām, tad tagad ir liela daļa, kas izvēlas neiesaistīties skolas un klases dzīvē, un socializācija notiek caur tehnoloģijām, virtuālo pasauli.

 Kā var raksturot skolotāju? – Mainoties skolēna attieksmei un uzvedības tendencēm, skolotāji arvien mazāk sāk ticēt paši saviem spēkiem, jo bieži vien skolēnu uzvedības īpatnības tiek noreducētas uz pedagoga neprofesionalitāti.

 Uzņēmums “Lielvārds” katru gadu veic pētījumus par skolotājiem. Tas parāda, ka diemžēl šobrīd skolotāji ir mazāk optimistiski, ar lielu nogurumu un pārslodzi. Liela daļa nekautrējas paust, ka vairs nevēlētos būt skolotāji. Protams, ka to ietekmē arī skolotāja profesijas prestižs, kas ar gadiem arvien vairāk samazinās.

 Mūsdienu skolotājam ir jāspēj būt radošam un ātri adaptēties pārmaiņām, kas Latvijas izglītības sistēmā ir salīdzinoši daudz. Diemžēl jāteic, ka dēļ visām biežajām pārmaiņām no valsts puses, šobrīd skolotājam arvien samazinās pats būtiskākais – laiks ar skolēnu, jo skolotājs ir vienkārši apjucis visā projektu un pārmaiņu attīstības posmos.

Silva Zariņa: Kādreiz skolotājam primārās lomas bija lekciju lasīšana, mācīšana, pārbaudījumu organizēšana, vērtējumu likšana, tad šobrīd noteicošās skolotāja funkcijas ir organizētājs, novērotājs, konsultants, vadītājs, atbalstītājs, uzmundrinātājs. Skolotāja personība un tas, kā viņš izturas pret skolēnu, ieņem arvien lielāku lomu. Skolotājam tagad arvien biežāk vajag izkāpt no savām ierastajām kurpēm, ir jāspēj pieņemt jaunatnes domāšanu, izpratni un redzējumu.

Kāds būtu Jūsu novēlējums iedzīvotājiem?

  Kopīgi radīto vērtību un izglītības kvalitāti  ikvienā  izglītības iestādē veido  vide + procesi x (skolēni, iesaistītās puses + resursi + saturs + metodes). Šī matemātiskā formula parāda, ka kopējais gala rezultāts ir vairāku elementu kopums un, ja vienā no elementiem būs nepilnības, tad arī gala rezultāts nebūs tāds, kā gaidīts.

 Novēlam, lai ikvienai no iesaistītajām  pusēm – skolēniem, pedagogiem, vecākiem, sabiedrībai –  ir atvērts prāts, atvērta sirds un atvērta griba, domājot par  savu personīgo devumu izglītības izaicinājumu risināšanā.

Monta Melzoba