Saskaņā ar Alūksnes novada domes 2020. gada 29. oktobra lēmumu Nr. 270 “Par Alūksnes novada teritorijas plānojuma 2015 -2027. gadam grozījumu izstrādes uzsākšanu un darba uzdevuma apstiprināšanu”, uzsākta teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde. Iedzīvotāji, uzņēmumi, organizācijas aicināti iesniegt savus priekšlikumus pašvaldībā.
Aicinām iepazīties ar paziņojumu par grozījumu izstrādes uzsākšanu un Alūksnes novada teritorijas plānojumu 2015.-2027. gadam ŠEIT.
Grozījumus plānots veikt vienā no plānojuma sadaļām sastāvdaļām – teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, kas ir tiesiskais pamats novada teritorijas izmantošanai un nosaka atļauto izmantošanu un tās ierobežojumus. To prasības ir saistošas visām fiziskām un juridiskām personām, veicot jebkādu nekustamā īpašuma izmantošanu, zemesgabalu sadalīšanu vai apvienošanu, būvju projektēšanu, būvdarbus, restaurāciju, pārbūvi, atjaunošanu vai nojaukšanu, vai citu saimniecisku darbību.
Alūksnes novada domes Tautsaimniecības komitejas sēdē oktobrī komitejas vadītājs, domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers prezentēja vairākus virzienus un problēmas, ko nepieciešams skatīt un novērst teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumu izstrādes gaitā.
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi neatbilst šobrīd spēkā esošiem normatīviem aktiem, tajos trūkst stingru nosacījumu, kas jāievēro īpašniekiem attiecībā uz īpašumu uzturēšanu, remonta un pārbūvju veikšanu. Bez stingrāku nosacījumu noteikšanas nepieciešama arī to izpildes kontrole. Ņemot vērā Alūksnes uzņemto attīstību, nepieciešams veidot vienotu vizuālo tēlu pilsētas, kā arī novada ciemu teritorijā, veidojot tonāli saskanīgu vienotu apbūvi.
Pilsētas vēsturiskās apbūves teritorijā koka apbūvē nebūtu pieļaujams izmantot sintētiskos materiālus, piemēram, plastmasas logus vai žogus. Būtu jāregulē šķūņu un citu palīgēku vizuālā izskata prasības. Jāskata jautājums, vai privātmāju apbūves teritorijā būtu nosakāms maksimālais atļautais ēku skaits vienā apbūves gabalā, lai izvairītos no situācijas, ka tiek veidota sīku būvju sadrumstalota apbūve. Stingrāks regulējums būtu nepieciešams arī tam, kur un kā īpašnieks drīkst izbūvēt piekļuvi savam īpašumam.
Līdz šim pilsētas teritorija ir attīstījusies, pašvaldībai pielāgojoties īpašnieku vēlmēm un mērķiem, līdz ar to pilsētas zonējums izveidojies raibs. Vienā kvartālā nevajadzētu atrasties ražošanas objektiem kopā ar privātmāju apbūvi vai daudzdzīvokļu māju apbūvi. Diskutējams ir jautājums, vai nākotnē būtu pieļaujama saimnieciskās darbības organizēšana privātmāju apbūves teritorijā un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu ierīkošana daudzdzīvokļu mājās, tā kropļojot daudzdzīvokļu māju primāro pielietojumu.
Nākotnē pašvaldībai būtu jānosaka perspektīvās attīstības teritorijas, piemēram, klusās zonas, kur attīstīties privātmāju apbūvei, teritorijas piepilsētā, kur koncentrēt ražošanas objektus, daudzdzīvokļu māju kvartāli. Tas ļautu izvairīties no situācijām, kad īpašnieks vēlas savā nelielā zemesgabalā būvēt daudzdzīvokļu māju, lai gan tur nav pieejama nepieciešamā infrastruktūra. Šādā veidā pašvaldība arī varētu plānot infrastruktūru un pievedceļus privātmāju teritorijai, kur investori var izbūvēt mājas un iedzīvotāji tās iegādāties.
Grozījumi Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos tiks izstrādāti darba grupā, iesaistot speciālistus un novada sabiedrību – iedzīvotājus, uzņēmējus un privātīpašniekus, kuri plāno un vēlas investēt teritorijas attīstībā.
Pašvaldība ir plānojusi grozījumu izstrādē iesaistīt arī nozares ekspertu. Šim aicinājumam ir piekritis arhitekts Laimonis Šmits, kuram Alūksnes arhitektūra un pilsētvide ir labi pazīstama.
Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
