MEŽA MĀTES GRUPAS PAVASARA TIRDZIŅŠ

 Pavasara laikā, kad viss mostas, bērniem patīk vērot pārmaiņas dabā, izprast, kas mainās arī cilvēku ikdienā.

Lai veicinātu izpratni par veselīga uztura pamatprincipiem un iespējām pavasarī, grupā uz palodzes katrs bērns iesēja podiņā garšaugu sēklas. Paši rūpējās par tiem: laistīja, pētīja kādi asniņi kurā podiņā dīgst, salīdzināja kādi garšaugi aug citiem bērniem. Ļoti patika pētīt attēlus uz sēklu paciņām un sēkliņu izskatu. Vingrinājās nosaukt, kuras atpazīst, kuras nē.

Jau martā grupā plaucējām dažādu koku zarus, salīdzinājām pumpuru formu, prognozējām, kas izplauks, lapas vai ziedi. Daudzi bērni cerēja kā būs arī augļi, piemēram, ābeles zaram. Taču nācās secināt, ka visam savs laiks un plaucēts zars vāzē augļus nenes, jo nav kukainīšu, kas apputeksnē un dabisko augšanas apstākļu.

Pētot dāvināto grāmatu „Koku bērnudārzs”, secinājām, ka mūsu laukumā nav apses, bet izlasot aprakstu noskaidroja, ka pie iestādes šis koks nav piemērots.

Bērni izteica domu, ka varētu iestādīt ābeli, kura ražo ābolus jau vasaras otrajā pusē.

Radās jautājums, kā to iegūt? Variantu bija daudz: no sēkliņas, bet ilgi, no zariņa, vai ieaugs? Kopīgi nonācām pie secinājuma, ka var nopirkt stādus. Kur ņemsim naudu? Ilgās diskusijās radās doma rīkot tirdziņu. Un par iegūtiem ziedojumiem nopirkt ābelīti, kuru iestādīt, lai paliek par piemiņu no bērniem, kuri gājuši 5. grupā.

Radās jautājums, ko tirgosim? Varianti bija: zīmēt glezniņas par pavasara tēmu. Popularizējot veselīgu dzīvesveidu, gatavot zaļumu sviestmaizītes no pašu audzētiem zaļumiem un papildināt ar redīsiem, gurķiem.

Iestādes dabas takā, kopā ar iestādes ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzini Aivaru Veigneru, noskaidrojām, kur un, kādos bērzos drīkst urbt, kā tas jādara, kādi instrumenti un detaļas nepieciešamas. Atradām piemērotu bērzu, saimnieks parādīja, kā to darīt, lai nekaitētu kokam un tas arī vēlāk turpinātu augt.

Bērnu vecāki un skolotājas nesa arī uz grupiņu degustēt bērzu sulas, nolēmām, ka arī tās būtu veselīgs produkts, ko varētu tirgot.

Sastādījām plānu, kā rīkoties nedēļas laikā, lai sasniegtu rezultātu:

1.Sarunājām tikšanos un iestādes vadītājai izstāstījām ideju par labdarības tirdziņu un jautājām atļauju, kur iestādes teritorijā drīkstam stādīt ābelīti. Vadītāja bija priecīga un atbalstīja šādu ideju, ieteica kā tālāk rīkoties.

2. Zīmējām glezniņas.

3. Tirgus dienas rītā bērni iesaistījās nosaukuma zīmēšanā, cenu zīmju gatavošanā, telpas iekārtošanā, zaļumu maizīšu gatavošanā: grieza zaļumus, redīsus, gurķus. Tirdziņam daži vecāki bija sagatavojuši arī citus tirgojamos našķus un lietas.

4. Uzaicinājām draugus, 6. grupas bērnus, apgūt matemātiskās prasmes, iepirkties ar pupiņām. Tās bērnu vecāki mājās, ”Valūtas maiņas kasē”, pārvērta naudiņā. Paldies vecākiem par atbalstu.

Iestādes darbinieki arī apmeklēja tirdziņu un iegādājās glezniņas un citas piedāvātās lietas par simboliskiem ziedojumiem, kurus izmantosim ābelītes iegādei.

Kopumā bērniem bija liels prieks, apgūstot drosmi tirgoties un iegūstot pieredzi, ka, organizējot labdarības tirdziņu, var sasniegt izvirzīto mērķi – iegādāties ābeles stādu.

Sagatavoja: 5.grupas skolotājas Jolanta APSĪTE, Sanita APŠUSALA