“MALDUGUNTIŅAS” PAVASARĪ

Šis laiks, kad apstājās pilnīgi viss, mazliet biedēja mūs visus – bērnus, vecākus arī skolotājas. Valstī noteiktā ārkārtas situācija radīja apstākļus, ka bērnudārzu drīkst apmeklēt tikai bērni, kam nav citu pieskatīšanas iespēju. Tomēr bija jāraugās ar skaidru skatu nākotnē, un mēs, skolotājas Sanita un Laura sapratām, ka  ar 13. martu mācības apstāties 3- 4 gadīgiem bērniem nevarēja. Un nevar jau zināt, kad šie pieņemtie noteikumi tiks atcelti. Mazliet apdomājoties un pieņemot situāciju, ņemot vērā, ka  izveidojusies laba komunikācija ar vecākiem, sūtījām  mūsu izveidoto plānu pa nedēļām ar ieteikumiem, ko darīt kopā ar bērniem. Marta mēneša tēma bija “Ūdens” un līdz ar to uzdevumi  bija saistīti ar šo. Laiks bija pateicīgs, lai varētu ieteikt vērot sasalušu un atkusušu ūdeni, apmeklēt dažādas ūdens tilpnes kopā ar vecākiem. Protams, neiztiekot bez  bērnu pašu spriedumiem – vērot, spriest, izdarīt secinājumus par to, ko ir redzējuši. Pastaigas svaigā gaisā ģimenes lokā nāk tikai par labu, ģimenei – komunikācijai savā starpā un  ir veselīga dzīvesveida pamats. Protams, turpinot ūdens tēmu, pagarinoties pandēmijas laikam, ieteikumi vecākiem turpinājās, kā piemēram: iestādīt kādu augu, par kuru būtu jārūpējas pašam bērnam un jāaplaista. Neiztikām arī bez ieteikumiem par došanos dabā kopā apskatīt kādu strautiņu, kas urdz, bebra nograuztu koku, atrast kādu skudru pūzni un vērot, izdarīt secinājumus par to, vai skudriņas ir jau pamodušās… Tā varētu turpināt un turpināt par aktivitāšu ieteikumiem saistībā ar mēneša tēmu. Bet gribas pateikt, milzīgu paldies, ka vecāki bija atsaucīgi, ar lielu atbildību attiecās pret mūsu ieteikumiem, ko darīt kopā ar bērnu. Atgriezeniskā saite bija sevi attaisnojusi un mums tika atsūtīts  ļoti daudz mājās paveiktā un pētītā. Dzirdējām atsauksmes par to, ka nebūtu izgājuši un pētījuši tik daudz lietas, ja nebūtu ieteikumi no mums. Šis laiks, mums ir licis pārdomāt un secināt lietas par  mūsu darbu, to kāda ir ikdiena tagad un pirms visa šī laika. Vecāki ar lielu atbildību attiecas pret situāciju, kas ir valstī un iespēju robežās meklē iespējas bērnus paturēt mājās, tai pat laikā iesaistoties apmācības procesā attālināti.

       Tas gan nenozīmē, ka mūsu darbs grupā ir apstājies. Ar bērniem, kam nav citu iespēju, kur palikt,  mācījāmies un darbojāmies kopā. Pētījām, mudinājām pastaigu laikā vērot un secināt. Darboties mazās grupās, ievērot higiēnas prasības, kā arī rūpēties par pašu sētiem tomātu stādiņiem. Šos stādiņus, esot vēl ierastajā režīmā, katrs iesēja savai māmiņai.

 Darbojoties kopā ar bērniem, sadarbojoties ar vecākiem nemanāmi ir pienācis maijs, un maija otrā svētdiena, kad dārziņā esošie bērni varēja ņemt savu loloto stādiņu uz māju un uzdāvināt savām māmiņām. Māmiņu prieks bija acīs nolasāms un mums, skolotājām, neviltots gandarījums par paveikto kopā ar bērniem.

 Lai visiem mierpilns, gaišs un emocijām piepildīts mācību noslēguma laiks!

   

Sagatavoja: 8.grupas skolotājas  Sanita DRUNKA,  Laura MIHAILOVA